Lodēšanas pamati mājas apstākļos
Šis raksts ir drūmā vēsture no tiem laikiem, kad spēru pirmos soļus interneta
publicistikā - 2007. gada janvāris, portāls Datuve.lv. Tomēr aktualitāti materiāls nav zaudējis arī mūsdienās. Laikam
katrs no mums ir saskāries ar nepieciešamību pagarināt vai saremontēt kaut kādus
vadus. Ja barošanas vai skandu vadus vēl pieļaujams savienot parastā kārtā, tad
signāla vadiem prasības ir stipri augstākas. Kāpēc ir atšķirība? Ar laiku jebkuri
vadi (izņemot apzeltītos) pārklājas ar oksīda kārtiņu. Tautā to sauc - apsūbē.
Ja līnijā plūst daudzmaz stipra strāva, "saviķelējuma" vietā plānā oksīda kārtiņa
tiek caursista, un nekādus traucējumus nejūtam. Signāla vados strāva mērāma mikroampēros
un spriegums - milivoltos, tāpēc nekas caursists netiks. Oksidējies savienojums
mums atriebsies ar trokšņiem, haotiskām skaļuma svārstībām utt. Tāpēc skaidrs,
ka augstvērtīgu un izturīgu savienojumu var iegūt tikai un vienīgi lodējot. Lodēts
savienojums ilgu laiku saglabās savas īpašības; tam nekaitēs gaisa mitrums un
citi kaitīgie faktori.
Šeit neapskatīsim profesionālas lietas kā lodējamās stacijas, SMD elementu montāža un demontāža utml. Tomēr tādas lietas kā pareizi salodēt vadus vai pārlodēt izlūzušu ligzdu vajadzētu prast katram.
Lodēšanai mājās būs nepieciešams nelielas jaudas lodāmurs (25-40W), lodalva un
kušņi - priežu sveķu kolofonijs vai speciālie elektronikai domātie šķidrie kušņi.
Lodalvai vēlams būt ar alvas (Sn) saturu ap 60%. Tāda lodalva visvieglāk kūst.
Kategoriski nav ieteicams lietot dažāda veida lodējamo skābi un sliktas
kvalitātes lodalvu. Šie izstrādājumi būs labi, lodējot cinkotos spaiņus un vannas,
bet darbam ar elektroniku tie neder. Bez tam, lietojot skābus lodēšanas
kušņus, vēlāk nāksies rūpēties par to neitralizāciju. Pretējā gadījumā pēc kāda
laika efekts būs tāds pat kā no iztecējušām baterijām.
Bildēs parādīts 30 W lodāmurs, kuru par 2 EUR var nopirkt AliExpress. Elektronikai ar tādu jaudu pilnībā pietiks. Ja vajag lodēt ko masīvāku, jāskatās 60 W virzienā. Lētākais kolofonijs tepat Argusā dabūjams par 1 EUR. Lodalvu mūsdienās lieto tikai ar kolofoniju pildītu caurulīšu veidā. Attēlā - 50 g 0.8 mm lodalva ar Sn/Pb saturu 63:37 maksā ap 2 EUR AliExpresā.
Vispirms lodējamiem vadiem jānotīra izolācija apm. 10 mm garumā. Jāpārliecinās,
ka vara dzīslas ir spožas, neoksidētas. Sliktus, apsūbējušus vadus labāk vispār
nelietot, salodēt tādus būs grūti.
Pēc tam notīrītie vadu gali rūpīgi un vienmērīgi jānoalvo. Šinī procesā nevajag
žēlot kolofoniju; šī viela attīra metālu no oksīdiem un nodrošina labu alvas
saķeri ar varu.
Savienojam sagatavotos galus un salodējam. Lodējumam jāizskatās mirdzošam. Ja
tas ir matēts - tas liecina par pārmērīgi augstu lodāmura temperatūru, kolofonija
trūkumu, vai sliktas kvalitātes lodalvu (Sn saturs zem 40%). Šāds kontakts nebūs
drošs.
Ja uz lodējuma paliek kolofonija pēdas - tās varam notīrīt ar spirtu (tas nav
obligāti, kolofonijs nekaitē)
Pēdējais etaps - izolējam lodējumu ar izolācijas caurulīti vai lentu. Labi noder
arī termocaurulītes.
Ko nevajadzētu darīt - censties mēģināt savienot kopā (jebkādā veidā) vara un
alumīnija vadus. Šinī gadījumā izveidosies galvaniskais pāris un savienojums
ar laiku izjuks. Alumīnijs vispār lodējas ļoti slikti. Nepieciešams īpašs sastāvs,
lai pirms lodēšanas nokodinātu izturīgo oksīdu kārtu.
Visvieglāk mājas apstākļos var salodēt varu un misiņu (arī apsudrabotu un apzeltītu).