PC barošanas bloka diagnostika
27. jūnijs, 2015 pl. 17:22,
Nav komentāru
Šajā rakstā mēs iemācīsimies noteikt PC barošanas bloka derīgumu lietošanai,
pie tam ar vienkāršām metodēm, un bez jebkādiem mēraparātiem. Tā kā daudzi barošanas
bloka elementi ir galvaniski savienoti ar 220 V tīklu, un tajos uz tīkla filtra
kondensatoriem var pastāvēt 300 V spriegums arī vairākas minūtes pēc izslēgšanas
- vienosimies visas darbības veikt bez bloka atvēršanas. Testam izmantosim tikai
zemsprieguma izejas spraudņus.
Tātad - kādā gadījumā var rasties šaubas par barošanas bloka derīgumu vai bojājumu? Protams, ja tas ož pēc deguma, vai no tā nākuši dūmi - viss ir skaidrs, un jāskrien uz veikalu pēc jauna. Bet ir gadījumi, kad dators vispār neieslēdzas, ventilatori negriežas, un vispār nekas nenotiek. Tādā gadījumā vainīga var būt arī mātesplate, vai kaut tā pati ieslēgšanas poga. Šeit tad arī noderēs rakstā iegūtās zināšanas, ar kurām varam noteikt barošanas bloka derīgumu.
Kas lācītim vēderā?
Uzreiz jāsaka - tur nav nekas pārdabisks un ne arī īpaši sarežģīts. Shēma apmēram atbilst CRT televizora barošanas blokam, bet atšķiras ar ievērojami plašāku jaudas regulēšanas diapazonu, un labāku aizsardzību. Bloku iespiestās shēmas plate montēta uz vienpusēja foliēta stiklatekstolīta ar visai platiem celiņiem, tātad to iespējams remontēt mājas apstākļos, ko autors arī ir veiksmīgi izmēģinājis.
Skatāmies shēmu:
Pēc tīkla ligzdas (220V) un 5 A drošinātāja seko
prettraucējumu filtrs, diožu tilta taisngriezis un spriegumu uzkrājošie
elektrolītiskie kondensatori (attēlā 680 uFx250 V). Tos noteikti visi zin kā
palielas muciņas. Šie ir visbīstamākie shēmas elementi, jo uz tiem var saglabāties
vairāku simtu voltu spriegums vēl ilgi pēc atslēgšanas no tīkla. Tas var notikt
stand-by strāvas avota bojājuma gadījumā, ja ir "aizmirsts" ielodēt lādiņus noņemošos
rezistorus (220 KOhm). Noname barošanas blokos šāda "aizmāršība" ir pavisam parasta
lieta (skat. attēlu pa labi).
Stand-bystrāvas avots ir pilnīgi autonoma mazjaudīga ierīce, kas savienota arī ar PC mātesplati. Šis avots nepieciešams galvenokārt galvenā barošanas avota palaišanai. Spriegums šeit parādās uzreiz, tikko iesprauž rozetē tīkla vadu un ieslēdz aizmugures slēdzi. Pēc analoģijas var teikt, ka tāds ir arī TV, lai to varētu ieslēgt ar pulti.
Stand-by strāvas avots izveidots kā autoģenerators ar 1 tranzistoru, un barojas no 300 V līdzsprieguma. No slodzes transformatora sekundārā tinuma noņem spriegumu, ko padod citu bloka ķēžu darbināšanai, un pēc L7805 tipa stabilizatora iegūstam izeju +5V SB padošanai uz mātesplati.
Barošanas bloka "sirds" ir mikroshēma TL494 vai kāds tās analogs. Shēma satur impulsu autoģeneratoru ar mainīgu platumu. Šo platumu regulē ar pretsaiti no bloka izejas šādi: ja zem slodzes spriegums nokrītas, impulsi kļūst platāki un satur vairāk enerģijas, līdz ar to kompensējot sprieguma kritumu. Šis princips ļauj kompensēt slodzes parametrus ļoti plašās robežās. Impulsi tālāk nonāk priekšpastiprinātājāun gala pakāpē, kur slodze ir izejas transformators. No pēdējā sekundārajiem tinumiem tiek noņemti, iztaisnoti un atfiltrēti PC barošanai nepieciešamie spriegumi.
Vēl jāpiemin īpašs signāls POWER_GOOD jeb PG, jeb P_OK, kas parādās tikai tad, kad komparators LM393(salīdzinātāja shēma) ir pārbaudījis izejas spriegumu atbilstību normai, un šis signāls dod atļauju datora CPU sākt darboties.
Kādi spriegumi un signāli nāk ārā no barošanas bloka?
Te nu viss ir absolūti standartizēts. Katram signālam un spriegumam ir sava noteikta vada krāsa neatkarīgi no iekārtas tipa. Mūs interesē tikai savienotājs, ar ko padod strāvu mātesplatei. Visi pārējie ir pieslēgti paralēli. Jaunajiem PC lieto 24-kontaktu spraudņus, vecajās mātesplatēs un barošanas blokos bija 20-kontaktu spraudņi. Abi šie standarti ir absolūti savietojami (kā - lasām pievienotajos avotos).
Nākamajā attēlā uzskatāmi parādīts, kāds signāls/spriegums uz kuru kontaktu pienāk. Visas ir izejas, bet zaļā krāsā ir ieeja POWER_ON, pa kuru mātesplate dod komandu ieslēgties barošanas blokam, un līdz ar to visam datoram. Brūnā krāsā ir ieeja 3,3 V pretsaites spriegumam, kas vecākiem barošanas blokiem un mātesplatēm var nebūt.
Barošanas bloka pārbaude
Nu esam teoriju apguvuši, un varam ķerties klāt. Vislabāk būtu pārbaudāmo bloku izņemt no PC un novietot uz galda. Ja esam slinki, sliktākajā gadījumā pietiks arī ar to, ka atvienosim to pilnībā no visa kā datora korpusā.
Pievienojam strāvas vadu, ieslēdzam. Klusums? Nekas nerūc? Ventilators negriežas? Labi. Turpinām.
1. Ņemam veselu nelielas jaudas 6-12 V spuldzīti (no motocikla, auto - bet tikai ne no tālās gaismas lukturiem! var no Ziemsvētku eglīšu virknes) un pieslēdzam starp violeto un melno kontaktu.
Spuldzīte deg? Stand-by ir. Ejam tālāk.
Spuldzīte nedeg? Nedarbojas stand-by avots, barošanas bloks ir bojāts. Turpināt testu nav jēgas. Pērkam jaunu vai remontējam.
2. Pārslēdzam spuldzīti starp sarkano un melno kontaktu. Ņemam izolēta vada gabaliņu, notīram tam galus un ieslēdzam starp mātesplates vada zaļo un melno kontaktu.
Spuldzīte deg, ventilators griežas? Jaudas ķēdes ir ieslēgušās. Visticamāk blokam nav ne vainas, tas ir kārtībā.
Spuldzīte nedeg, ventilators negriežas? Barošanas bloks ir bojāts. Pērkam jaunu vai remontējam.
3. Ja mums pieejams voltmetrs vai multimetrs - vēlams vēl pārbaudīt izeju POWER_GOOD. Izdarām visu kā un 2. punktā, un mērām starp pelēko un melno vadu. Ja uz tās pussekundi pēc ieslēgšanas parādās +3...6 V spriegums - viss kārtībā. (Brīdinājums - šinī mazas jaudas ķēdē jaudīgu lampiņu lietot nedrīkst - sadedzināsim izejas tranzistoru! LED ar virknē slēgtu rezistoru - var)
Avoti: Barošanas bloku spraudņi un savienotāji, aizstāšana, BB pareiza nomainīšana bildēs, Darbības princips, shēmas analīze, Kādu BB izvēlēties?
_________________