<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Samurajs - Zināšanu bāze</title>
        <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/</link>
        <description>Samurajs - Zināšanu bāze</description>
                    <item>
                <title>Canon printeru remonts. Kad izbeigusies drukas galviņa...</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/891719/</link>
                <pubDate>Sun, 19 Jun 2016 14:56:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;message&quot;&gt;&lt;img style=&quot;width: 100px; float: right&quot; src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/0canon.jpg&quot;&gt;Katrs, kam vairāk bijusi saskare ar printeriem, 
zinās, ko Canon printeru gadījumā nozīmē &quot;Error B200&quot;. Citādi šī kļūda 
izpaužas kā 5-kārtīga oranžās LED mirgošana, un ierīce pie dzīvības 
nekādi nav piedabūjama. Tautas valodā šī diagnoze saucas &quot;izbeigusies 
drukas galviņa&quot; jeb &quot;nāksies atvērt maku un pirkt jaunu printeri&quot;, un 
lielum lielais vairums šo ierīču  īpašnieku tā arī dara. Mainīt drukas 
galviņu ir pašnāvniecisks pasākums, jo šī rezerves daļa vidēji maksā 
tikpat, cik jauns printeris. 
&lt;/p&gt;&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_canon_mp258_mp278_error_p10_1.png&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/0Canon_MP258_mp278_error_p10.png&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Kā printeris zin, ka drukas galviņa izbeigusies? Visai vienkārši - pēc 
tās pretestības. Sausā stāvoklī drukas galvas iekšējā pretestība ir 
jābūt lielāka nekā 60 KOhm, un jāzvanās
 tikai vienā virzienā. Kad sprauslas peld tintē, protams, pretestība ir 
zemāka, bet arī tur ir savas pielaides. Ja galviņā īssavienojums, tad 
skaidrs, ka procesors to uzreiz pamanīs. Bez tam vēl ir termosensors, 
kas padod trauksmes signālu, ja galviņa pārkarst. Sprauslas dzesējas ar 
caurplūstošo tinti, tāpēc gadījumā, ja kārtridžs tukšs vai daļa sprauslu
 aizsērējusi, B200 kļūdu var izsaukt šis temperatūras sensors. Vēl 
iespējami citi sensori, par kuriem nekas nav zināms, jo Canon savu 
ierīču shēmas un programmatūru rūpīgi slēpj. 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Bet tagad pie remonta, par kuru stāstīšu piemērā ar savu 7 gadus veco 
Canon PIXMA ip4500. Tas ir viens no labākajiem printeriem, kāds vispār 
ir ražots. Mūsdienu ekvivalents tam ir ip7250. Izšķirtspēja 9600x2400 
dpi lētajā SOHO printeru galā sastopama reti kuram modelim. Pie tam mans
 ip4500 pēdējos gadus lutināts nemaz netiek. To pildu ar jebkurām 
tintēm, kas pagadās - burtiski no spaiņa. Tomēr drukas kvalitāte no tā 
nekrītas.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Ja piemeklē B200...&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Pirmais darbs - varbūt nostrādā termosensors. Tas norāda, ka sprauslas 
ir tukšas. Varbūtējais iemesls - tukši vai aizsērējuši kārtridži. Ja 
pirms tam printeris drukāja nevainojami, un pēc kārtridžu nomaiņas nekas
 nemainās, skatāmies tālāk. Ja pirms tam druka notika ar svītrām 
(&quot;zebra&quot;) un iebūvētā Cleaning funkcija nepalīdz, mēģinām izmazgāt 
galvu. Ar konkrētām pamācībām pilns internets, bet es to izdaru 
maksimāli vienkārši - galvu liekam zem karstā ūdens krāna un zem 
spiediena kārtīgi izskalojam tik ilgi, kamēr ūdens vairs nekrāsojas. Tas
 pamīšus jādara gan no kārtridžu, gan sprauslu puses. Ja galva nekad nav
 bijusi tīrīta, varbūt vajadzēs atmērcēt, un atkārtot šo procesu 
vairākkārt. 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Nekādā gadījumā nelietot šķīdinātājus kā spirtu, acetonu, lakbenzīnu! Tā
 kā drukas tintes ir ūdens bāzētas - tikai ar siltu ūdeni tās šķīdinām. 
Pēc procesa pabeigšanas delikāti nosusinām galvu (bet neberžam 
sprauslas!). Vēlams to līdz nākamajai dienai izžāvēt saulītē uz palodzes
 vai vismaz stundu pažāvēt ar fēnu.  Faktiski galvai jābūt hermētiskai, 
jo tā tāpat vislaik ūdenī (tintē) mirkst. Ir gadījies likt atpakaļ 
nežāvētu galvu - nekas slikts nenotika. 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Nepalīdzēja. Ko nu? &lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Tagad mazliet teorijas. Canon drukas galviņā ir trīs atsevišķi kanāli:
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
1. Ātrā dokumentu druka ar pigmenta tinti RBGK 
&lt;br&gt;
2. Krāsu-fotodruka ar ūdens bāzētām tintēm CLI un 5 pikolitru sprauslām
&lt;br&gt;
3. Krāsu-fotodruka ar ūdens bāzētām tintēm CLI un 1 vai 2 pikolitru sprauslām
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Attēlā redzam garo sprauslu joslu - tā ir melnā RBGK. Pārējās sešas ir 5
 pL photo black, cyan, magenta, yellow, kā arī 1 pL cyan, magenta īpaši 
precīzai drukai. 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_0_ac2ef_1bb9b81f_l_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/0_ac2ef_1bb9b81f_L.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Visiem augšminētajiem kanāliem aizsardzība ir kopīga. Tāpēc, ja nodeg kāda no sekcijām, nedarbojas visa ierīce. 
&lt;br&gt;

&lt;b&gt;&lt;br&gt;
Ārkārtīgi reti sadeg visa drukas galviņa. 90% gadījumu vainīga būs tikai viena no sekcijām.&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Tad nu skatīsimies. Ir atsevišķa barošana PBGK sprauslām +24 V, CLI5 sprauslām +24 V un CLI1 sprauslām +16 V. &lt;b&gt;Barošanas kontakti vienmēr ir sapāroti, jo caur tiem plūst ievērojamas strāvas! &lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
1. Ņemam zilo vai melno izolācijas lentu un aizlīmējam PBGK kontaktus - 
gan (+) gan GND. Tie būs kontakti 1, 2 un 37, 38. Liekam galvu printerī.
 Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam ar to 
drukāt pilnīgi visu bez kvalitātes zuduma, vienīgi draiveris jāpārslēdz 
fotodrukas režīmā, jo ātrās dokumentu drukas sprauslas nestrādās. Šis 
piemērs parādīts attēlā.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
2. Otrais mēģinājums ja pirmais neizdevās - līmējam ciet krāsu sekciju 
kontaktus 44 un 45, kā arī veselus piecus savienotus GND kontaktus 7, 8,
 9, 17, 18.  
&lt;br&gt;
Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam ar to 
drukāt melnbaltos dokumentus. Par krāsu druku nāksies aizmirst, bet 
labāk tā nekā nekas.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
3. Ja iepriekšējie mēģinājumi bija nesekmīgi - aizlīmējam smalkās drukas
 sprauslu kontaktus 35, 36, un piecus savienotus GND kontaktus 7, 8, 9, 
17, 18. Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam
 ar to drukāt gan melnbalti, gan krāsās, vienīgi krāsas būs bālākas (1 
pL sprauslas vairs nestrādās).
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt; &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_boa_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/0boa.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;
&lt;br&gt;
&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_pout_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/0pout.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Protams, jums nebūs tas pats printeris kas man, resp. PIXMA ip4500, bet 
princips no tā nemainās. Drukas galvai var būt citāds kontaktu skaits, 
bet vienmēr vienā pusē ir melnās drukas PBGK kontakti, bet otrajā - 
krāsu. Un apakšā zem tiem būs GND kontakti. Atceramies, ka &lt;b&gt;barošanas kontakti vienmēr ir sapāroti &lt;/b&gt;&lt;b&gt; &lt;/b&gt;un pēc tā tos var identificēt. Eksperimentējam!
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Manis aprakstītajā gadījumā noderēja 1. remonta paņēmiens, un te ir 
rezultāts. Kā redzam, testa izdrukā trūkst PBGK tīkliņš, bet viss 
pārējais vietā. Cik ilgi printeris izvilks? Nu kā dieviņš dos... &lt;img src=&quot;http://www.notepad.lv/images/smiles/D.gif&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_rez_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/medium/0rez.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
						&lt;br&gt;_________________</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Dosim jaunu dzīvi vecajām tālruņu baterijām!</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/849748/dosim-jaunu-dzivi-vecajam-talrunu-baterijam</link>
                <pubDate>Fri, 29 Apr 2016 11:02:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;message&quot;&gt;&lt;img style=&quot;width: 100px; float: right&quot; src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/a00.jpg&quot;&gt;Parasti tālruņos bateriju maina tad, kad tās 
ietilpība nokrīt apmēram līdz pusei. Citi nemaina baterijas vispār, bet 
pērk uzreiz jaunu tālruni. Vecie dzelži tad mētājas kaut kur atvilktnēs.
 Drošvien nebūs neviena, kuriem neatrastos kāda nevajadzīga, savu 
nokalpojusi Nokia. Akumulatoru baterijām nolietojoties, vispirms zūd to 
spēja darboties pie lielām strāvām. Lauvas tiesa ampēru tiek patērēta 
radiokanālā - sakariem ar bāzes staciju un internetam. To nav grūti 
pārbaudīt - veca baterija, kas pie aktīvas lietošanas spēj turēt vairs 
tikai stundu-divas, mierīgi darbosies dienām ilgi stand-by režīmā. 
&lt;/p&gt;&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Katram noteikti mājās būs ne mazums &lt;i&gt;gadžetu&lt;/i&gt; ,
 kuri darbībai prasa 2-3 AA vai AAA baterijas. Tie var būt lukturīši, 
portatīvie radio, dažādas vadības pultis, rotaļlietas un daudz kas cits.
 Baterijām ir tas trūkums, ka tās mēdz iztecēt un piegānīt vai pat ar 
elektrolītu nobeigt ierīces - tas pat ar Duracell ir gadījies. Bez tam 
šie elementi vienmēr jātur rezervē, jo nekad nezini, kad kāds &lt;i&gt;gadžets&lt;/i&gt;
 kļūs tukšs. Par miljoniem izmesto tukšo bateriju ietekmi uz dabu es pat
 nerunāšu. Bet fakts ir tāds, ka vecās tālruņu litija baterijas spēj 
lieliski aizstāt AA un AAA izmēra &quot;pirkstiņus&quot; daudzās ierīcēs - 
praktiski visās, kur lieto divus (3 V) vai trīs (4.5 V) elementus. Bet 
kā ar lādēšanu? - jautās ieinteresētais lasītājs. Tieši par to mēs arī 
runāsim.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Litija bateriju lādēšana&lt;/b&gt;  
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Viss ir daudz vienkāršāk nekā liekas, un izdevumus neprasīs. Daudzmaz 
taisnas rokas un prasmi pielodēt vadiņus akumulatoram - jā, to gan 
vajadzēs. Ir čipu - lādēšanas procesoru līnija TP40XX, un čaklie ķīnieši
 noorganizējuši gatavu &quot;Lithium charging board&quot; ražošanu ar microUSB 
ligzdu un kontrolieri TP4056 &quot;uz borta&quot;. Izmaksas ir smieklīgas - par 
viena aliņa cenu sanāk divi-trīs tādi (ar bezmaksas piegādi pastkastē). 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Tātad jūs saņemsiet pilnībā gatavus lādētājus, kuri vienkārši jāsalodē 
ar akumulatoru. Katrs rūpnieciski iesaiņots antistatiskā iepakojumā:
&lt;br&gt;

&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_a4_3.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;http://site-241891.mozfiles.com/files/241891/a1.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;&lt;p class=&quot;message&quot;&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Lādētāji ir divu veidu: nelieliem akumulatoriem (līdz 1500 mAh) domātie 
ar lādēšanas strāvu līdz 400 mAh. Un advancētāki/jaudīgāki ar strāvu 
līdz 1 A un dažādām aizsardzībām. Strāvas avots abiem - jebkurš telefona
 lādēšanas adapters ar microUSB spraudni. 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;

&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/a2.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Man labāk patika montāžas variants, kad akumulatoru ar visu lādētāju 
atsprauž no ierīces un liek uz galda uzlādēt (attēlos zemāk). Var arī 
bateriju pilnībā iebūvēt ierīces korpusā, akurāti izvīlēt caurumu 
&quot;Lithium charging board&quot; microUSB ligzdai un ielīmēt lādētāju tanī. 
Plates izmēri ir niecīgi - 17x22 vai 17x27 mm, un atrast vietu tai nebūs
 grūti.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Akumulators lādējas:
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;

&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/a3.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Lādēšana pabeigta:
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;

&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/a4.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Risinājumam ir viens trūkums: nekas neseko līdz minimālajam spriegumam 
uz baterijas. Li akumulatoriem nepatīk, ja tos izlādē zem 3 V sprieguma.
 Tomēr šeit ir runa par &quot;miroņiem&quot;, kurus tāpat būtu jāmet ārā, tāpēc ar
 to var samierināties.  
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Iegāde&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Iegādāties lādētājus var visā plašajā Aliexpress, meklējot zem &quot;Li charging board&quot;. Pārbaudīta izvēle būs veikals &lt;a href=&quot;http://www.aliexpress.com/store/1953378&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Go Better Life&lt;/a&gt;.
 Šie ir ļoti pedantiski ķīnieši; izsūta tai pašā dienā, un sūtījumi 
vienmēr pienākuši jau pēc 2 nedēļām. Kas negrib meklēties, šeit tiešie 
linki uz preci:
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;a href=&quot;http://www.aliexpress.com/store/product/WHOLESALE-1PC-LOT-TP4056-1A-Lipo-Battery-Charging-Board-Charger-Module-lithium-battery-DIY-MICRO-Port/1953378_32582293414.html&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;400 mA lādētājs&lt;/a&gt; - cena šobrīd 0.27 EUR
&lt;br&gt;
&lt;a href=&quot;http://www.aliexpress.com/store/product/1-pcs-5V-Micro-USB-1A-18650-Lithium-Battery-Charging-Board-Charger-Module-New-free-shipping/1953378_32610491199.html&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;1 A lādētājs&lt;/a&gt; - cena 0.43 EUR
						&lt;br&gt;_________________</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Noderīgi: Jaunā SD atmiņas karšu klasifikācija</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/848122/</link>
                <pubDate>Wed, 27 Apr 2016 13:37:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;message&quot;&gt;&lt;img style=&quot;width: 100px; float: right&quot; src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/v300.jpg&quot;&gt;Nekomerciālā organizācija SD Card Association 
papildinājusi atmiņas karšu klasifikācijas standartus ar jauniem. Līdz 
šim bija seši ātrdarbības standarti - C2, C4, C6, C10 jeb &lt;b&gt;Class&lt;/b&gt;, kur cipars apzīmēja SD kartes ieraksta ātrumu megabaitos sekundē (MB/s). Un divas &lt;b&gt;Ultra High Speed&lt;/b&gt;
 klases: U1 un U3 ar rakstīšanas ātrumu attiecīgi 10 un 30 MB/s. Šiem 
cipariem ir izšķirošā nozīme, ar mobilo ierīci filmējot video. Pati 
zemākā klase nodrošina vien SD jeb 480p video ierakstu, kamēr augstākā -
 līdz pat 4K video. 
&lt;/p&gt;&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_classes_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/K1.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Pēc atmiņas apjoma kopš 2000. gada SD atmiņas kartes piedzīvojušas jau 4
 paaudzes: SD 1.0, SD 1.1, SDHC un SDXC. Ja pirmajai paaudzei 
teorētiskais apjoms sasniedza vien 2 GB, tad jaunākajai SDXC - jau 2 TB.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Visas mūsdienu atmiņas kartes darbojas pēc NAND loģikas principa, un 
tanī atmiņas šūnas grupētas blokos. Nevar ierakstīt datus brīvi izvēlētā
 atmiņas šūnā, bet tikai blokos pēc kārtas. Adresācija NAND loģikā ir 
visai sarežģīta, un principa trūkums - liela starpība starp nolasīšanas 
un rakstīšanas ātrumu. Pamazām gan izdodas šo trūkumu novērst un 
radikāli palielināt ieraksta ātrumu.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Tā kā diez vai 4K video izšķirtspēja būs robeža (un jau tagad pavīd 
skaitlis 8K), radusies nepieciešamība pēc atmiņas kartēm, kuru ātrums 
spētu nodrošināt datu saglabāšanu augstās izšķirtspējās. Otrs - 
kādreizējā 30 fps kadru frekvence tiek aizstāta ar 60 fps, un atsevišķās
 kamerās tiek atbalstīta arī 120 fps. To bieži izmanto sporta filmēšanā,
 ja jārada palēninātas kustības efekts.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;  &lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_video_speed_class_02_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/K2.jpg&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/K3.jpg&quot;&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
Tāpēc SD Card Association papildinājusi protokolu SD Card 5.0 ar piecām jaunām  VSC (Video Speed Class) pozīcijām: V6, V10, V30, V60, V90. Tā kā jaunais pārklājas ar veco un daļēji to aizstāj - nezināšanas dēļ var sanākt putra. &lt;u&gt;&lt;b&gt;Nav
 reglamentēts ražotājiem šādā gadījumā obligāti dublēt visas 3 
apzīmējumu klases uz kartes korpusa, piem. C10, U3, V10. Šobrīd to daži 
vēl dara, bet pietiek tikai ar vienu no tām.
&lt;/b&gt;&lt;/u&gt;&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;
&lt;br&gt;
&lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_620_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/K4.png&quot;&gt;&lt;/a&gt;&lt;/div&gt;
						&lt;br&gt;&lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/K5.jpg&quot;&gt;_________________</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Sociālā inženierija jeb Īsā pamācība IT krāpniecībā</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/510547/</link>
                <pubDate>Tue, 30 Jun 2015 14:50:12 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;no_first&quot;&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/Paris_Tuileries.jpg&quot; style=&quot;width: 100px; float: right&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-size: 14px;&quot;&gt;Kā rāda pasaules veiksmīgāko hakeru uzbrukumu statistika, vairums no tiem saistīti
  ar cilvēciskajām problēmām. Cilvēku stulbums mēdz būt bezgalīgs, no tiem var
  izmakšķerēt jebkuru informāciju, un tie spēj paveikt vismuļķīgākās darbības.
  Pēc Latvijas piemēriem labi zinām, ka joprojām un vēl aizvien atrodas indivīdi,
  kurus var apmānīt ar SMS &quot;Jūs esat vinnējis 10,000 Ls&quot; vai zvanu &quot;Jūsu mazdēls
  ir lielās nepatikšanās, nepieciešami 500 Ls&quot;. Atmetīsim šoreiz superstulbeņus,
  un pievērsīsimies normālām manipulācijām ar ikdienas cilvēkiem.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;
&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;
&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;b&gt;Eksperiments:&lt;/b&gt; ASV psihologi veica testu: apzvanīja slimnīcas, un, uzdodoties
par ārstu, lika medmāsām ievadīt slimniekam nāvējošu zāļu devu. Medmāsai atbilstoši
savai izglītībai bija jāzin, kādas tam var būt sekas, bet vienalga 95% no viņām
izpildīja rīkojumu. Protams, eksperimentā neviens necieta; psihologa asistenti
laicīgi apturēja bezgalvas medmāsas. Interesanti, ka neviena medmāsa neveica jebkādu
ārsta personas autorizāciju, bet akli izpildīja pavēli. Tas tāpēc, ka ārsts ir
autoritāte, kura rīkojumus izpilda bez ierunām.
&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Secinājums: piemērā 95% slimnīcu izrādījās kritiski ievainojamas.
&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #1e02f6&quot;&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt;Metodes nenoveco&lt;/span&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Sistēmas nepārtraukti mainās. Dzelži un programmatūra kļūst aizvien sarežģītāki.
Lai vairāk vai mazāk izsekotu līdz aizsardzības un uzbrukuma tehnoloģijām, teicami
jāpārzina visas IT nianses un nepārtraukti jāseko līdz visam jaunajam. Tas ir klasiskā,
romantiskā hakera ceļš. Mūsdienās maz kas vairs nes tādus upurus. Tagad šauras
specializācijas urķi veic konkrētas darbības grupveidā, bet galamērķis vienmēr
ir aizsardzības perimetra uzlaušana. Atceramies kaut vai šā brīža skandālu ar &lt;b&gt;Denisu Čalovski:&lt;/b&gt;
ja tas, ko mums iebaro prese, ir taisnība, tad viens hakeris izstrādāja Gozi Virus,
Čalovskis to pielāgoja web-injekcijai, bet trešais grupas biedrs izpildīja menedžera
funkcijas.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Viens no mūsdienās izplatītiem paņēmieniem ir sociālā inženierija. Tieši tā ir
bāze, uz kuras atrodas virsbūve no IT un tehnoloģiju zināšanām. Kas mūsu kontekstā
tas ir par zvēru?&lt;b&gt; Sociālā inženierija&lt;/b&gt;
ir iepriekšējā sagatavošanās, datu un informācijas ievākšana, bez kā nevar veikt
sekmīgu uzbrukumu. Par IT sfēras administratoriem labprāt pieņem paranoiķus (vienmēr
visā saskata uzbrukumus saviem objektiem) un ciniķus (netic nekad un nevienam).
Tieši šādi cilvēki parasti sastāda drošības instrukcijas, piešķir permisijas, kā
arī veic drošības testēšanu. Šāda pieeja dod zināmus plusus, bet tā nekādā gadījumā
nav absolūtā
&lt;span style=&quot;cursor: pointer; text-decoration: underline;&quot; id=&quot;fyknghnhvgpnsrjkekpgppfr&quot;&gt;garantija&lt;/span&gt;. Sociālajā inženierijā nevar uzlikt patchu un par to aizmirst
- ļaundaru apgūtās metodes darbosies vienmēr, jo cilvēku uzvedība &quot;pa lielam&quot; nemainās.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;span style=&quot;color: #2105f9&quot;&gt;
  
    &lt;span style=&quot;&quot;&gt;&lt;b&gt;Socinženierijas bāzes modelis&lt;/b&gt;
    &lt;/span&gt;
  
&lt;/span&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Iedomāsimies, ka katrs darbinieks zin tikai to, kas viņam atļauts zināt. Līnijas
darbinieki (piem. meitene, kas apkalpo klientus) netiek klāt kritiskiem datiem.
Tāpēc, ja arī savāktu visu ierindas darbiniekiem pieejamo informāciju, firmai netiktu
nodarīts nopietns kaitējums. Bet šie dati var tikt izmantoti sakariem ar augstāku
līmeni. Piemēram, &lt;b&gt;var 
piezvanīt un stādīties priekšā kā vadošs darbinieks&lt;/b&gt;.
Tad var paspēlēties ar autoritāti kā gadījumā ar ārstiem sākumā. Vai arī &lt;b&gt;var uzdot pāris nevainīgu jautājumu&lt;/b&gt; un
iegūt gabaliņu puzles. Trešais variants - &lt;b&gt;iziet uz augstāka ranga darbinieku&lt;/b&gt; pēc
principa &quot;kolektīvā viens otram palīdz&quot;. Pat pie drošām instrukcijām pastāv iespēja,
ka emocijas gūs virsroku.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Eksperiments: hakeris zvana vienai un tai pašai meitenei no call-centre jau mēnesi
vairākas reizes nedēļā. Viņš uzdodas par darbinieku, runā bez aizķeršanās, piemin
tikai pozitīvo, precizē šādus-tādus visiem zināmus sīkumus, citreiz prasa nelielu
palīdzību.
&lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;Konkrētu autorizāciju nomaina fakts, ka cilvēks zvana bieži.&lt;/span&gt;
Ja vajadzīgs, hakeris zvana 10, 20, 30 reižu - tik ilgi līdz kļūst par meitenes
dzīves sastāvdaļu. Viņš pārzin visas firmas darbības nianses, zvana vienmēr, un
ir savējais.
&lt;br&gt;Tad nu 31. zvana reizē hakeris atkal prasa sīku palīdzību, bet šoreiz jau par tēmu,
kas skaitās konfidenciāla. Ja vajag - tiek sniegts loģisks pamatojums sakarā ar
personiskām problēmām utml. Protams, ka jebkurš normāls cilvēks palīdzēs. Leģendārais
hakeris &lt;a href=&quot;http://en.wikipedia.org/wiki/Kevin_Mitnick&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Kevins Mitņiks&lt;/a&gt; darbā
&quot;The Art Of Deception&quot; aprakstījis, ka šādā veidā ieguvis visaugstākā līmeņa pielaidi
datorsistēmai no paša sisadmina.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #4109fd&quot;&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt;Reversīvā socinženierija&lt;/span&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Bāzes modelis ir klasiskais: jūs saņemat datus, ar kuriem to turētāji gatavi dalīties.
Bet atšķirībā no klasiskā paņēmiena datu īpašnieks pats tos brīvprātīgi izstāsta.&lt;b&gt; Efektīvs trīs soļu gājiens: uztaisāt nepatikšanas datu turētājam, nodrošināt kontaktu ar sevi, tad veicat uzbrukumu. &lt;/b&gt; 
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Eksperiments&lt;/b&gt;: pārģērbjaties par apkopēju, un ar visiem rīkiem apmeklējat
apsargājamo objektu. Neuzkrītoši ziņojumu dēlī nomainiet tehniskā atbalsta tālruņa
numuru pret savējo un mazliet sabojājiet kādu no PC. Ļoti drīz jūs saņemsiet zvanu,
kurā PC īpašnieks stāstīs visu, ko vien gribēsiet. Jūsu autorizācija aizdomas neizraisa
- cilvēks tak zina, kam viņš zvana!
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Jauka variācija: &lt;b&gt;banku IVR-phishing&lt;/b&gt;. Upuris saņem vēstuli no bankas ar viltotu
klientu centra numuru, uz kuru lietotājs tiek lūgts piezvanīt. Tur viņam paprasa
konta un kredītkartes numuru, varbūt arī vēl ko vairāk. Kas to prasa - cilvēks?
Taču nē - autoatbildētājs! Bet mašīnas taču nekrāpjas!!!
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #5b09f9&quot;&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt;Speciālie gadījumi&lt;/span&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Gadījumos, ja kāds konkurents ļoti nepatīk, ir speciālas metodes ieriebšanai. Noteikti
jābūt kādām web-lapām, kuru apmeklēšana ir darbinieku ikdienas pienākums. Tādās
var ievietot kaitīgo programmatūru. Metode mūsdienās top intensīvi piekopta. Vēl
var parūpēties, lai darbinieki &quot;atrod&quot; aizmirstas zibatmiņas vai DVD diskus ar
interesantu saturu. Lai izdibinātu firmā strādājošo darbinieku loku, lieti noder
sociālie tīkli. Tajos arī var sapazīties ar vajadzīgiem cilvēkiem.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Pēc &lt;i&gt;sadraudzēšanās&lt;/i&gt; iegūstamo datu loks jau ir daudz plašāks: &quot;Aizmirsu 4.
nodaļas telefonu - vai vari man to iedot?&quot;. &quot;Paldies! Vakar man gadījās ļoti aizdomīgs
klients [vārds, uzvārds]. Varbūt pateiksi viņa kartes numuru, ar ko viņš maksāja
pagājušo reizi?&quot; Blondīnei: &quot;Ko tu vadi iekšā, lai iekļūtu datorā? Pa burtiem,
lūdzu - Iks-septiņi-dolāra zīme-bē-lielais a-deviņi-igrek?&quot; Un var pat paveikt
neticamas lietas - ja drošības apsvērumu dēļ dators atslēgts no tīkla, var panākt,
lai to pievieno.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;Eksperiments:&lt;/b&gt; kādā hakeru turnīrā bija iesildīšanās uzdevums: &quot;Klientu apkalpošanas
servisa meitene pametusi posteni uz 30 sekundēm. Jūsu rīcība?&quot;
&lt;br&gt;Tika izbrāķētas tādas atbildes kā &quot;uzinstalēt kaut ko uz PC&quot; - tam noteikti nepietiks
laika un permisiju. Nozagt dokumentus no galda vai pārsūtīt e-pastus sev? Pamanīs
uzreiz. Vispār piesēsties pie PC nedrīkst - mūsdienās visur kameras. Labākās atbildes
bija no sociālās inženierijas lauciņa: neuzkrītoši pielīmēt stikeri ar &quot;tehniskā
atbalsta&quot; tālruni vai kaut vai uzaicināt meiteni uz randiņu. Par to nevienu nesoda,
bet sieviešu daba ir neizdibināma, un ja izdodas - pēc tam var iegūt jebkādu info!
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #1d02ee&quot;&gt;&lt;span style=&quot;&quot;&gt;Ko darīt?&lt;/span&gt;
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Ja jūs esat persona, kas tieši atbildīga par datu drošību, tad visefektīvākā metode
ir sarīkot reālus tiešsaistes treniņus savā firmā - ja jūsu ārieni un balsi pazīst,
iesaistiet uzticamus draugus vai radus. Lekcija datordrošībā daudz nepalīdzēs,
bet kad vietējās blondīnes iekritīs, un viņām drebēs ceļi, gaidot, vai atlaidīs
no darba - būs mācība pašām un arī citiem.
&lt;br&gt;Pamatinformācija - &lt;a href=&quot;http://goo.gl/OsFK&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Wikipēdijā&lt;/a&gt;,
tur pielikumos ir darbu saraksts, kur atrodami visi līdzšinējo krāpšanu piemēri.
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;
&lt;p&gt;&lt;/p&gt;
&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;
  &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_personal_trollface_hd_1.png&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
    &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_personal_trollface_hd_1.png&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
  &lt;/a&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;br&gt;

&lt;br&gt;Rakstā izmantoti materiāli no &lt;a href=&quot;http://habrahabr.ru/company/croc/blog/189560/&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Habrahabr&lt;/a&gt;
&lt;br&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Lodēšanas pamati mājas apstākļos</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/508932/lodesanas-pamati-majas-apstaklos</link>
                <pubDate>Sun, 28 Jun 2015 05:38:13 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/sold-1.jpg&quot; style=&quot;width: 100px; float: right&quot;&gt;Šis raksts ir &lt;i&gt;drūmā vēsture&lt;/i&gt; no tiem laikiem, kad spēru pirmos soļus interneta
  publicistikā - 2007. gada janvāris, portāls &lt;a href=&quot;http://datuve.lv/raksts/1410/Lodejam_pareizi/&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;Datuve.lv&lt;/a&gt;. Tomēr aktualitāti materiāls nav zaudējis arī mūsdienās.&amp;nbsp;Laikam
  katrs no mums ir saskāries ar nepieciešamību pagarināt vai saremontēt kaut kādus
  vadus. Ja barošanas vai skandu vadus vēl pieļaujams savienot parastā kārtā, tad
  signāla vadiem prasības ir stipri augstākas. Kāpēc ir atšķirība? Ar laiku jebkuri
  vadi (izņemot apzeltītos) pārklājas ar oksīda kārtiņu. Tautā to sauc - apsūbē.
  Ja līnijā plūst daudzmaz stipra strāva, &quot;saviķelējuma&quot; vietā plānā oksīda kārtiņa
  tiek caursista, un nekādus traucējumus nejūtam. Signāla vados strāva mērāma mikroampēros
  un spriegums - milivoltos, tāpēc nekas caursists netiks. Oksidējies savienojums
  mums atriebsies ar trokšņiem, haotiskām skaļuma svārstībām utt. Tāpēc skaidrs,
  ka augstvērtīgu un izturīgu savienojumu var iegūt tikai un vienīgi lodējot. Lodēts
  savienojums ilgu laiku saglabās savas īpašības; tam nekaitēs gaisa mitrums un
  citi kaitīgie faktori.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;
&lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;
&lt;p&gt;&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Šeit neapskatīsim profesionālas lietas kā lodējamās stacijas, SMD elementu montāža
  un demontāža utml. Tomēr tādas lietas kā pareizi salodēt vadus vai pārlodēt izlūzušu
  ligzdu vajadzētu prast katram.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;Lodēšanai mājās būs nepieciešams nelielas jaudas lodāmurs (25-40W), lodalva un
  kušņi - priežu sveķu kolofonijs vai speciālie elektronikai domātie šķidrie kušņi.
  Lodalvai vēlams būt ar alvas (Sn) saturu ap 60%. Tāda lodalva visvieglāk kūst.
  Kategoriski nav ieteicams lietot &amp;nbsp;dažāda veida lodējamo skābi un sliktas
  kvalitātes lodalvu. Šie izstrādājumi būs labi, lodējot cinkotos spaiņus un vannas,
  bet darbam ar elektroniku tie neder. &amp;nbsp;Bez tam, lietojot skābus lodēšanas
  kušņus, vēlāk nāksies rūpēties par to neitralizāciju. Pretējā gadījumā pēc kāda
  laika efekts būs tāds pat kā no iztecējušām baterijām.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Bildēs parādīts 30 W lodāmurs, kuru par 2 EUR var nopirkt&amp;nbsp;&lt;a href=&quot;http://www.aliexpress.com/item/Soldering-Iron-AC-220V-240V-30W-Electric-Soldering-Iron-Welding-Tool-EU-Plug-Yellow-50737/1725868147.html&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;AliExpress&lt;/a&gt;. Elektronikai ar tādu jaudu &amp;nbsp;pilnībā pietiks.
  Ja vajag lodēt ko masīvāku, jāskatās 60 W virzienā. Lētākais kolofonijs tepat&amp;nbsp;
  &lt;a href=&quot;http://argus.lv/shop/productinfo/A018585&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;Argusā&lt;/a&gt;&amp;nbsp;dabūjams par 1 EUR. Lodalvu mūsdienās lieto tikai ar kolofoniju
    pildītu caurulīšu veidā. Attēlā - 50 g 0.8 mm lodalva ar Sn/Pb saturu 63:37
    maksā ap 2 EUR&amp;nbsp;&lt;a href=&quot;http://www.aliexpress.com/item/Tin-Lead-Solder-Core-Flux-Soldering-Welding-Solder-Wire-Spool-Reel-0-8mm/1828971266.html&quot; target=&quot;_self&quot;&gt;AliExpresā&lt;/a&gt;.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/sold.jpg&quot;&gt;
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/kal.jpg&quot;&gt;
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/wire.jpg&quot;&gt;
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;Vispirms lodējamiem vadiem jānotīra izolācija apm. 10 mm garumā. Jāpārliecinās,
  ka vara dzīslas ir spožas, neoksidētas. Sliktus, apsūbējušus vadus labāk vispār
  nelietot, salodēt tādus būs grūti.
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;center&gt;
  &lt;img src=&quot;http://datuve.lv/images/upload/L1.jpg&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
&lt;/center&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;Pēc tam notīrītie vadu gali rūpīgi un vienmērīgi jānoalvo. Šinī procesā nevajag
  žēlot kolofoniju; šī viela attīra metālu no oksīdiem un nodrošina labu alvas
  saķeri ar varu.
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;center&gt;
  &lt;img src=&quot;http://datuve.lv/images/upload/L2.jpg&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
&lt;/center&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;Savienojam sagatavotos galus un salodējam. Lodējumam jāizskatās mirdzošam. Ja
  tas ir matēts - tas liecina par pārmērīgi augstu lodāmura temperatūru, kolofonija
  trūkumu, vai sliktas kvalitātes lodalvu (Sn saturs zem 40%). Šāds kontakts nebūs
  drošs.
  &lt;br&gt;Ja uz lodējuma paliek kolofonija pēdas - tās varam notīrīt ar spirtu (tas nav
  obligāti, kolofonijs nekaitē)
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;center&gt;
  &lt;img src=&quot;http://datuve.lv/images/upload/L3.jpg&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
&lt;/center&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;Pēdējais etaps - izolējam lodējumu ar izolācijas caurulīti vai lentu. Labi noder
  arī termocaurulītes.
  &lt;br&gt;
&lt;/p&gt;
&lt;center&gt;
  &lt;img src=&quot;http://datuve.lv/images/upload/L4.jpg&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
&lt;/center&gt;
&lt;p&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Ko nevajadzētu darīt - censties mēģināt savienot kopā (jebkādā veidā) vara un
  alumīnija vadus. Šinī gadījumā izveidosies galvaniskais pāris un savienojums
  ar laiku izjuks. Alumīnijs vispār lodējas ļoti slikti. Nepieciešams īpašs sastāvs,
  lai pirms lodēšanas nokodinātu izturīgo oksīdu kārtu.
  &lt;br&gt;Visvieglāk mājas apstākļos var salodēt varu un misiņu (arī apsudrabotu un apzeltītu).&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>PC barošanas bloks - spriegumu atjaunošana</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/508624/</link>
                <pubDate>Sat, 27 Jun 2015 14:45:59 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span class=&quot;postbody&quot;&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/Corsair.png&quot; style=&quot;width: 100px; float: right&quot;&gt;Iedvesmu šim rakstam es smēlos no nesena praktiska gadījuma ar vienu pavecu datoru,
  kam bija negants niķis regulāri &quot;sastingt&quot; it kā bez mazākā iemesla. Protams,
  ka nekādi hardware testi kļūdas neuzrādīja, bet ievēroju, ka atslēdzot perifērijas
  ierīces, iefrīzošanas gadījumi kļūst retāki. Līdz ar to parādījās pieturas punkts
  - iespējams, ka nevelk barošanas bloks.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Apskatot PC pamatspriegumus BIOS&#039;ā un ar Everest palīdzību, atklājās, ka vienīgi
  +12 V spriegums atbilda normai. +5 V vietā bija 4,8 V (kas brīžiem īslaicīgi
  nokritās līdz 4,5 V), bet + 3,3 V vietā vien 2,8-2,9 V (periodiski līdz 2,7 V).
  Loģiski, ka pie tik zema sprieguma RAM darbība var tikt traucēta, kas arī noved
  pie sistēmas uzkāršanās. No kurienes pazeminājies spriegums - zināms, ka elektronikas
  detaļām novecojot, to parametri mainās. Īpaši tas raksturīgs noname izstrādājumiem,
  kāds arī bija šajā gadījumā.
  &lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;
  &lt;p&gt;&lt;/p&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Tā kā iebūvētajiem sensoriem ne vienmēr var ticēt, pārbaudīju spriegumus arī
  ar voltmetru. Patiešām, viss atbilda patiesībai. Pirmā doma - jāgādā jauns barošanas
  bloks. Bet 15 Ls vērts dzelzis datoram, kura atlikumvērtība tirgū nepārsniedz
  30 Ls, būtu pārāk dārgs prieks. Rezultātā mēģināju saremontēt ierīci saviem spēkiem,
  un šoreiz sekmīgi, bez jebkādiem finansiāliem izdevumiem.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #0622fd&quot;&gt;Teorētiskā daļa
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;No barošanas bloka datoram pienāk 5 spriegumi: galvenie ir +12 V (lieto galvenokārt
  dažādu motoriņu griešanai - HDD, DVD-ROM, ventilatori), +5 V un +3,3 V (elektronikas
  barošana). Bez tam vēl ir divi mazjaudīgi palīgspriegumi -12 V un -5 V (mūsdienās
  ne vienmēr tiek izmantoti).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Spriegumiem atbilstoši standartam ir sekojošas pielaides:
  &lt;ul&gt;
    &lt;br&gt;
    &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #800303&quot;&gt;+12 V ..... +/- 5% (11,4 - 12,6 V)
&lt;br&gt;+5 V .....  +/- 5% (4,75 - 5,25 V)
&lt;br&gt;+3,3 V ..... +/- 4% (3,17 - 3,43 V)&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;/ul&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Tālāk noteikti nāk jautājums - kur barošanas blokā atrodas tie maiņrezistori,
  kurus pagrozot, var ieregulēt spriegumus? Diemžēl tādu nav, vien nedaudzos PSU
  ir viens kopīgs regulators, ar kuru nelielās robežās var ieregulēt visus spriegumus
  vienlaicīgi. Iemesls tam ir vienkāršs - ventilatori dzen caur PSU putekļu mākoņus.
  Šādos apstākļos maiņrezistoru slīdkontakti ātri oksidēsies, un barošanas bloks
  izies no ierindas.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Tāpēc nāksies analizēt PSU tipveida shēmu, lai izdibinātu, kur regulējas spriegumi.
  Lielākā daļā PSU, īpaši vecākos, par vadības kontrolleru tiek lietota mikroshēma &lt;b&gt;TL494&lt;/b&gt; (Texas
  Instruments) vai tās citu kompāniju analogi uA494, uPC494, IR3M02, КА7500, МВ3759
  ar 16 izvadiem.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;
    &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_bpatx_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
      &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_bpatx_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
    &lt;/a&gt;
  &lt;/div&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Skatāmies tipveida ATX PSU shēmu (attēls 1) - dažādu firmu ražojumos var būt
  izmaiņas, bet princips nemainās. Vadības mikroshēmā TL494 (darbības principa
  shēma - attēls 2) atrodas iekšējais stabilizēta +5 V sprieguma avots (izvads
  14). No tā atbalsta spriegums caur dalītāju R3R4R5 tiek padots uz komparatora
  A1 (ierīce, kas salīdzina 2 spriegumus) vienu no ieejām (izvads 2). Uz otro ieeju
  (izvads 1) caur dalītāju R1R2 tiek padots +5 V spriegums no PSU izejas. Rezultātā
  komparators reaģē uz sprieguma izmaiņām un kļūdas signāls citās TL484 ķēdēs maina
  barošanas bloka impulsu platumu, un līdz ar to enerģijas daudzumu, kas nonāk
  izejā. Izveidojas savdabīga interaktīvā cilpa, kas stabilizē spriegumu PSU izejā.
  Mainot sprieguma dalītāju plecu attiecību, var regulēt sākumspriegumu izejā.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;
    &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_10_1.gif&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
      &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_10_1.gif&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
    &lt;/a&gt;
  &lt;/div&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Reālajā shēmā (attēls 1) spriegumu dalītāja apakšējo plecu veido 2 sapāroti rezistori
  R1R2 - šāds risinājums lielražošanā nodrošina lielāku izejas sprieguma precizitāti,
  bet augšējā plecā pievada gan izejas +5 V spriegumu (R5), gan +12 V spriegumu
  (R12). Pamainot šo rezistoru vērtības, varam mainīt izejas spriegumu visai plašās
  robežās (vismaz 3-8 V uz +5 V izejas).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #0622fd&quot;&gt;Praktiskā daļa
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #fd0630&quot;&gt;
    &lt;img src=&quot;http://www.notepad.lv/images/smiles/warning.gif&quot; alt=&quot;&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
  &lt;/span&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #fd0630&quot;&gt;Šis darbs var būt saistīts ar elektrotraumu briesmām, tāpēc absolūtiem iesācējiem
    silti neiesaku pie tā ķerties. Šā iemesla dēļ nav arī fotogrāfiju (kaut arī
    tās bezmērķīgas, jo katram PSU ir atšķirīgs detaļu izvietojums un plates celiņu
    trasējums).
    &lt;br&gt;Barošanas blokā ir lielas kapacitātes kondensatori, kas uzlādējas līdz 300
    V spriegumam, un saglabā lādiņu vēl ilgi pēc atvienošanas no tīkla. Jābūt īpašiem
    rezistoriem, kas noņem lādiņus, bet noname blokos tos nereti aizmirst ielodēt.
    Strādāt gumijas cimdos būtu pareiza izvēle.
  &lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Ja nepieciešams mazliet (līdz 0,5 V) palielināt visu spriegumu vērtības, visvieglākais
  ceļš būs šāds:
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;1. Izraujam tīkla dakšu, ņemam ārā PSU no datora un liekam uz galda
  &lt;br&gt;2. Atskrūvējam 4 skrūves un noņemam vāku
  &lt;br&gt;3. Izpūšam ārā filcu, mušas, sēnes, u.c. labumus, kas tur sakrājušies.
  &lt;br&gt;4. Pārbaudām, vai mūsu blokā atrodas mikroshēma TL494 - nosaukums tieši uz tās
  jābūt rakstīts.
  &lt;br&gt;5. Ja atradām TL494 vai kādu no iepriekšminētiem analogiem, uzvelkam gumijas
  cimdus, un izskrūvējam 4 skrūves, kas tur plati.
  &lt;br&gt;6. Ņemam plati ārā, noliekam tā, lai tiktu klāt pie celiņiem, bet lai tā nesaskartos
  ar metāla korpusu.
  &lt;br&gt;7. Atrodam mikroshēmas TL494 izvadu 1 (3. attēlā) un starp to un korpusu pielodējam
  100 KOhm maiņrezistoru reostata slēgumā (resp. vidējo un vienu no malējiem kontaktiem).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;
    &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_tl494cokolevka_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
      &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_tl494cokolevka_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
    &lt;/a&gt;
  &lt;/div&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;8. Parūpējamies par slodzi: +5 V un +12 V kanāliem obligāti jābūt noslogotiem,
  lai PSU darbotos pareizi. +3,3 V kanāls saistīts ar +5 V, un tam ir iekšējā slodze,
  tāpēc tur var iztikt. Slodzei labi der auto-moto spuldzītes. Pievienojam vienu
  spuldzīti starp &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #f60202&quot;&gt;sarkano &lt;/span&gt;&lt;/b&gt;un &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #020202&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; vadu,
  otru starp &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #f68f05&quot;&gt;dzelteno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; un &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #060505&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;.
  Lai PSU ieslēgtos, ar vada gabaliņu savienojam&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #178301&quot;&gt; zaļo &lt;/span&gt;&lt;/b&gt;ar &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #0d0d0d&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; vadu.
  &lt;br&gt;9. Maiņrezistoru nostādām vidējā stāvoklī, pārmetam krustu, un ieslēdzam strāvu.
  &lt;br&gt;10. Ventilators rūc, spuldzītes deg? Mērām spriegumus, un ar maiņrezistoru iestatām
  par 0,2 V virs normas. Tas tāpēc, ka PC ir pamatīga slodze, un tos 0,2 V noēdīs.
  &lt;br&gt;11. Ja viss sanāca, ar multimetru izmērām maiņrezistora pretestību, un sameklējam
  pēc iespējas tuvāku pastāvīgo nominālu. Man, piemēram vajadzēja 68 KOhm. Uzmaucam
  rezistoram izolācijas caurulīti un ielodējam no celiņu puses &quot;uz palikšanu&quot;.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Ja vajag spriegumus &lt;u&gt;samazināt&lt;/u&gt;, izdarām visu kā iepriekš, bet maiņrezistoru
  slēdzam starp mikroshēmas 1 izvadu un +12 V izeju vai +5 V izeju (atkarībā no
  tā, kurā kanālā vajadzīga lielāka izmaiņa).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Manā gadījumā ieguvu šādus rezultātus:
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #870505&quot;&gt;+12 V .... 12,8 V (bez slodzes) ..... 12,5 V (datorā)
&lt;br&gt;+5 V ..... 5,3 V (bez slodzes) ..... 5,0 V (datorā)
&lt;br&gt;+3,3 V ..... 3,5 V (bez slodzes) ..... 3,2 V (datorā)
&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;br&gt;Vēlu veiksmi! Ja kādas neskaidrības - jautājiet komentāros!
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;_________________&lt;/span&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>PC barošanas bloka diagnostika</title>
                <link>http://samurajs.mozello.lv/knowledge_base/params/post/508614/</link>
                <pubDate>Sat, 27 Jun 2015 14:22:25 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span class=&quot;postbody&quot;&gt;
  &lt;img src=&quot;//site-241891.mozfiles.com/files/241891/PSU-Open1.jpg&quot; style=&quot;width: 100px; float: right&quot;&gt;Šajā rakstā mēs iemācīsimies noteikt PC barošanas bloka derīgumu lietošanai,
  pie tam ar vienkāršām metodēm, un bez jebkādiem mēraparātiem. Tā kā daudzi barošanas
  bloka elementi ir galvaniski savienoti ar 220 V tīklu, un tajos uz tīkla filtra
  kondensatoriem var pastāvēt 300 V spriegums arī vairākas minūtes pēc izslēgšanas
  - vienosimies visas darbības veikt bez bloka atvēršanas. Testam izmantosim tikai
  zemsprieguma izejas spraudņus.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Tātad - kādā gadījumā var rasties šaubas par barošanas bloka derīgumu vai bojājumu?
  Protams, ja tas ož pēc deguma, vai no tā nākuši dūmi - viss ir skaidrs, un jāskrien
  uz veikalu pēc jauna. Bet ir gadījumi, kad dators vispār neieslēdzas, ventilatori
  negriežas, un vispār nekas nenotiek. Tādā gadījumā vainīga var būt arī mātesplate,
  vai kaut tā pati ieslēgšanas poga. Šeit tad arī noderēs rakstā iegūtās zināšanas,
  ar kurām varam noteikt barošanas bloka derīgumu.
  &lt;hr class=&quot;moze-more-divider&quot;&gt;
  &lt;p&gt;&lt;/p&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #0202ff&quot;&gt;Kas lācītim vēderā? 
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Uzreiz jāsaka - tur nav nekas pārdabisks un ne arī īpaši sarežģīts. Shēma apmēram
  atbilst CRT televizora barošanas blokam, bet atšķiras ar ievērojami plašāku jaudas
  regulēšanas diapazonu, un labāku aizsardzību. Bloku iespiestās shēmas plate montēta
  uz vienpusēja foliēta stiklatekstolīta ar visai platiem celiņiem, tātad to iespējams
  remontēt mājas apstākļos, ko autors arī ir veiksmīgi izmēģinājis.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Skatāmies shēmu:
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;a href=&quot;http://content1-foto.inbox.lv/albums108281201/modjo/Augusts-2009/bpatx.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
    &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://content1-foto.inbox.lv/albums108281201/modjo/Augusts-2009/bpatx.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
  &lt;/a&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;img src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_otsutstvie_1.jpg&quot; alt=&quot;Image&quot; title=&quot;Image&quot; border=&quot;0&quot; hspace=&quot;6&quot; vspace=&quot;6&quot; align=&quot;right&quot;&gt;Pēc tīkla ligzdas (220V) un 5 A drošinātāja seko
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;prettraucējumu filtrs&lt;/span&gt;, diožu tilta taisngriezis un spriegumu uzkrājošie
  elektrolītiskie kondensatori (attēlā 680 uFx250 V). Tos noteikti visi zin kā
  palielas muciņas. Šie ir visbīstamākie shēmas elementi, jo uz tiem var saglabāties
  vairāku simtu voltu spriegums vēl ilgi pēc atslēgšanas no tīkla. Tas var notikt
  stand-by strāvas avota bojājuma gadījumā, ja ir &quot;aizmirsts&quot; ielodēt lādiņus noņemošos
  rezistorus (220 KOhm). Noname barošanas blokos šāda &quot;aizmāršība&quot; ir pavisam parasta
  lieta (skat. attēlu pa labi).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;Stand-by&lt;/span&gt;strāvas avots ir pilnīgi autonoma mazjaudīga ierīce, kas savienota
  arī ar PC mātesplati. Šis avots nepieciešams galvenokārt galvenā barošanas avota
  palaišanai. Spriegums šeit parādās uzreiz, tikko iesprauž rozetē tīkla vadu un
  ieslēdz aizmugures slēdzi. Pēc analoģijas var teikt, ka tāds ir arī TV, lai to
  varētu ieslēgt ar pulti.
  &lt;br&gt;Stand-by strāvas avots izveidots kā autoģenerators ar 1 tranzistoru, un barojas
  no 300 V līdzsprieguma. No slodzes transformatora sekundārā tinuma noņem spriegumu,
  ko padod citu bloka ķēžu darbināšanai, un pēc L7805 tipa stabilizatora iegūstam
  izeju &lt;b&gt;+5V SB &lt;/b&gt;padošanai uz mātesplati.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;Barošanas bloka &quot;sirds&quot;&lt;/span&gt;
  ir mikroshēma TL494 vai kāds tās analogs. Shēma satur impulsu autoģeneratoru ar
  mainīgu platumu. Šo platumu regulē ar pretsaiti no bloka izejas šādi: ja zem
  slodzes spriegums nokrītas, impulsi kļūst platāki un satur vairāk enerģijas,
  līdz ar to kompensējot sprieguma kritumu. Šis princips ļauj kompensēt slodzes
  parametrus ļoti plašās robežās. Impulsi tālāk nonāk
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;priekšpastiprinātājā&lt;/span&gt;un
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;gala pakāpē&lt;/span&gt;, kur slodze ir izejas transformators. No pēdējā sekundārajiem
  tinumiem tiek noņemti, iztaisnoti un atfiltrēti PC barošanai nepieciešamie spriegumi.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Vēl jāpiemin īpašs signāls &lt;b&gt;POWER_GOOD &lt;/b&gt;jeb PG, jeb P_OK, kas parādās tikai
  tad, kad
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;komparators LM393&lt;/span&gt;(salīdzinātāja shēma) ir pārbaudījis izejas spriegumu
  atbilstību normai, un šis signāls dod atļauju datora CPU sākt darboties.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #001df9&quot;&gt;&lt;b&gt;Kādi spriegumi un signāli nāk ārā no barošanas bloka? 
&lt;/b&gt;
  &lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Te nu&lt;b&gt; viss ir absolūti standartizēts&lt;/b&gt;. Katram signālam un spriegumam ir
  sava noteikta vada krāsa neatkarīgi no iekārtas tipa. Mūs interesē tikai savienotājs,
  ar ko padod strāvu mātesplatei. Visi pārējie ir pieslēgti paralēli. Jaunajiem
  PC lieto 24-kontaktu spraudņus, vecajās mātesplatēs un barošanas blokos bija
  20-kontaktu spraudņi. Abi šie standarti ir absolūti savietojami (kā - lasām pievienotajos
  avotos).
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_24pincon_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
    &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_24pincon_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
  &lt;/a&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Nākamajā attēlā uzskatāmi parādīts, kāds signāls/spriegums uz kuru kontaktu pienāk.
  Visas ir izejas, bet
  &lt;span style=&quot;color: #1a8b03&quot;&gt;&lt;b&gt;zaļā krāsā&lt;/b&gt;
  &lt;/span&gt;ir
  &lt;span style=&quot;text-decoration: underline&quot;&gt;ieeja&lt;/span&gt; &lt;b&gt;POWER_ON&lt;/b&gt;, pa kuru mātesplate dod komandu ieslēgties barošanas
  blokam, un līdz ar to visam datoram. &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #7c0101&quot;&gt;Brūnā krāsā&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; ir
  ieeja 3,3 V pretsaites spriegumam, kas vecākiem barošanas blokiem un mātesplatēm
  var nebūt.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;a href=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_tab2_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; rel=&quot;group&quot;&gt;
    &lt;img resizemod=&quot;on&quot; src=&quot;http://www.notepad.lv/userpix/28_tab2_1.jpg&quot; class=&quot;fancy&quot; border=&quot;0&quot;&gt;
  &lt;/a&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #001dff&quot;&gt;Barošanas bloka pārbaude 
&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;Nu esam teoriju apguvuši, un varam ķerties klāt. Vislabāk būtu pārbaudāmo bloku
  izņemt no PC un novietot uz galda. Ja esam slinki, sliktākajā gadījumā pietiks
  arī ar to, ka atvienosim to pilnībā no visa kā datora korpusā.
  &lt;br&gt;Pievienojam strāvas vadu, ieslēdzam. Klusums? Nekas nerūc? Ventilators negriežas?
  Labi. Turpinām.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;1. Ņemam veselu nelielas jaudas 6-12 V spuldzīti (no motocikla, auto - bet tikai
  ne no tālās gaismas lukturiem! var no Ziemsvētku eglīšu virknes) un pieslēdzam
  starp &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #7105f2&quot;&gt;violeto&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; un &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #060505&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; kontaktu.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #021ef9&quot;&gt;Spuldzīte deg? Stand-by ir. Ejam tālāk.
  &lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #f90202&quot;&gt;Spuldzīte nedeg? Nedarbojas stand-by avots, barošanas bloks ir bojāts. Turpināt
    testu nav jēgas. Pērkam jaunu vai remontējam.&lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;2. Pārslēdzam spuldzīti starp &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #ff0000&quot;&gt;sarkano&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; un &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #070707&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; kontaktu.
  Ņemam izolēta vada gabaliņu, notīram tam galus un ieslēdzam starp mātesplates
  vada &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #039003&quot;&gt;zaļo&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; un &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #040404&quot;&gt;melno&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; kontaktu.
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #022dfb&quot;&gt;Spuldzīte deg, ventilators griežas? Jaudas ķēdes ir ieslēgušās. Visticamāk blokam
    nav ne vainas, tas ir kārtībā.&lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;span style=&quot;color: #ff0606&quot;&gt;Spuldzīte nedeg, ventilators negriežas? Barošanas bloks ir bojāts. Pērkam jaunu
    vai remontējam.
    &lt;br&gt;
  &lt;/span&gt;
  &lt;br&gt;3. Ja mums pieejams voltmetrs vai multimetrs - vēlams vēl pārbaudīt izeju POWER_GOOD.
  Izdarām visu kā un 2. punktā, un mērām starp &lt;b&gt;&lt;span style=&quot;color: #747272&quot;&gt;pelēko&lt;/span&gt;&lt;/b&gt; un
  &lt;span style=&quot;color: #0d0c0c&quot;&gt;&lt;b&gt;melno&lt;/b&gt;
&lt;/span&gt;
vadu. Ja uz tās pussekundi pēc ieslēgšanas parādās +3...6 V spriegums - viss kārtībā.
(Brīdinājums - šinī mazas jaudas ķēdē jaudīgu lampiņu lietot nedrīkst - sadedzināsim
izejas tranzistoru! LED ar virknē slēgtu rezistoru - var)
&lt;br&gt;
&lt;br&gt;Avoti: &lt;a href=&quot;http://www.playtool.com/pages/psuconnectors/connectors.html#atxmain20&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt; Barošanas bloku spraudņi un savienotāji, aizstāšana&lt;/a&gt;,
&lt;a href=&quot;http://www.fonerbooks.com/r_power.htm&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;BB pareiza nomainīšana bildēs&lt;/a&gt;, &lt;a href=&quot;http://bp.xsp.ru/bp.php&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Darbības princips, shēmas analīze&lt;/a&gt;, &lt;a href=&quot;http://ru-board.com/new/article.php?sid=154&quot; target=&quot;_blank&quot; class=&quot;postlink&quot;&gt;Kādu BB izvēlēties?&lt;/a&gt;
  &lt;br&gt;
  &lt;br&gt;_________________&lt;/span&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>