Samurajs - Zināšanu bāze

Canon printeru remonts. Kad izbeigusies drukas galviņa...

Sun, 19 Jun 2016 14:56:00 +0000

Katrs, kam vairāk bijusi saskare ar printeriem, zinās, ko Canon printeru gadījumā nozīmē "Error B200". Citādi šī kļūda izpaužas kā 5-kārtīga oranžās LED mirgošana, un ierīce pie dzīvības nekādi nav piedabūjama. Tautas valodā šī diagnoze saucas "izbeigusies drukas galviņa" jeb "nāksies atvērt maku un pirkt jaunu printeri", un lielum lielais vairums šo ierīču īpašnieku tā arī dara. Mainīt drukas galviņu ir pašnāvniecisks pasākums, jo šī rezerves daļa vidēji maksā tikpat, cik jauns printeris.

Kā printeris zin, ka drukas galviņa izbeigusies? Visai vienkārši - pēc tās pretestības. Sausā stāvoklī drukas galvas iekšējā pretestība ir jābūt lielāka nekā 60 KOhm, un jāzvanās tikai vienā virzienā. Kad sprauslas peld tintē, protams, pretestība ir zemāka, bet arī tur ir savas pielaides. Ja galviņā īssavienojums, tad skaidrs, ka procesors to uzreiz pamanīs. Bez tam vēl ir termosensors, kas padod trauksmes signālu, ja galviņa pārkarst. Sprauslas dzesējas ar caurplūstošo tinti, tāpēc gadījumā, ja kārtridžs tukšs vai daļa sprauslu aizsērējusi, B200 kļūdu var izsaukt šis temperatūras sensors. Vēl iespējami citi sensori, par kuriem nekas nav zināms, jo Canon savu ierīču shēmas un programmatūru rūpīgi slēpj.

Bet tagad pie remonta, par kuru stāstīšu piemērā ar savu 7 gadus veco Canon PIXMA ip4500. Tas ir viens no labākajiem printeriem, kāds vispār ir ražots. Mūsdienu ekvivalents tam ir ip7250. Izšķirtspēja 9600x2400 dpi lētajā SOHO printeru galā sastopama reti kuram modelim. Pie tam mans ip4500 pēdējos gadus lutināts nemaz netiek. To pildu ar jebkurām tintēm, kas pagadās - burtiski no spaiņa. Tomēr drukas kvalitāte no tā nekrītas.

Ja piemeklē B200...

Pirmais darbs - varbūt nostrādā termosensors. Tas norāda, ka sprauslas ir tukšas. Varbūtējais iemesls - tukši vai aizsērējuši kārtridži. Ja pirms tam printeris drukāja nevainojami, un pēc kārtridžu nomaiņas nekas nemainās, skatāmies tālāk. Ja pirms tam druka notika ar svītrām ("zebra") un iebūvētā Cleaning funkcija nepalīdz, mēģinām izmazgāt galvu. Ar konkrētām pamācībām pilns internets, bet es to izdaru maksimāli vienkārši - galvu liekam zem karstā ūdens krāna un zem spiediena kārtīgi izskalojam tik ilgi, kamēr ūdens vairs nekrāsojas. Tas pamīšus jādara gan no kārtridžu, gan sprauslu puses. Ja galva nekad nav bijusi tīrīta, varbūt vajadzēs atmērcēt, un atkārtot šo procesu vairākkārt.

Nekādā gadījumā nelietot šķīdinātājus kā spirtu, acetonu, lakbenzīnu! Tā kā drukas tintes ir ūdens bāzētas - tikai ar siltu ūdeni tās šķīdinām. Pēc procesa pabeigšanas delikāti nosusinām galvu (bet neberžam sprauslas!). Vēlams to līdz nākamajai dienai izžāvēt saulītē uz palodzes vai vismaz stundu pažāvēt ar fēnu. Faktiski galvai jābūt hermētiskai, jo tā tāpat vislaik ūdenī (tintē) mirkst. Ir gadījies likt atpakaļ nežāvētu galvu - nekas slikts nenotika.

Nepalīdzēja. Ko nu?

Tagad mazliet teorijas. Canon drukas galviņā ir trīs atsevišķi kanāli:

1. Ātrā dokumentu druka ar pigmenta tinti RBGK
2. Krāsu-fotodruka ar ūdens bāzētām tintēm CLI un 5 pikolitru sprauslām
3. Krāsu-fotodruka ar ūdens bāzētām tintēm CLI un 1 vai 2 pikolitru sprauslām

Attēlā redzam garo sprauslu joslu - tā ir melnā RBGK. Pārējās sešas ir 5 pL photo black, cyan, magenta, yellow, kā arī 1 pL cyan, magenta īpaši precīzai drukai.

Visiem augšminētajiem kanāliem aizsardzība ir kopīga. Tāpēc, ja nodeg kāda no sekcijām, nedarbojas visa ierīce.

Ārkārtīgi reti sadeg visa drukas galviņa. 90% gadījumu vainīga būs tikai viena no sekcijām.

Tad nu skatīsimies. Ir atsevišķa barošana PBGK sprauslām +24 V, CLI5 sprauslām +24 V un CLI1 sprauslām +16 V. Barošanas kontakti vienmēr ir sapāroti, jo caur tiem plūst ievērojamas strāvas!

1. Ņemam zilo vai melno izolācijas lentu un aizlīmējam PBGK kontaktus - gan (+) gan GND. Tie būs kontakti 1, 2 un 37, 38. Liekam galvu printerī. Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam ar to drukāt pilnīgi visu bez kvalitātes zuduma, vienīgi draiveris jāpārslēdz fotodrukas režīmā, jo ātrās dokumentu drukas sprauslas nestrādās. Šis piemērs parādīts attēlā.

2. Otrais mēģinājums ja pirmais neizdevās - līmējam ciet krāsu sekciju kontaktus 44 un 45, kā arī veselus piecus savienotus GND kontaktus 7, 8, 9, 17, 18.
Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam ar to drukāt melnbaltos dokumentus. Par krāsu druku nāksies aizmirst, bet labāk tā nekā nekas.

3. Ja iepriekšējie mēģinājumi bija nesekmīgi - aizlīmējam smalkās drukas sprauslu kontaktus 35, 36, un piecus savienotus GND kontaktus 7, 8, 9, 17, 18. Ja Error B200 pazuda - PROFIT! Mūsu printeris ir salabots. Varam ar to drukāt gan melnbalti, gan krāsās, vienīgi krāsas būs bālākas (1 pL sprauslas vairs nestrādās).

Protams, jums nebūs tas pats printeris kas man, resp. PIXMA ip4500, bet princips no tā nemainās. Drukas galvai var būt citāds kontaktu skaits, bet vienmēr vienā pusē ir melnās drukas PBGK kontakti, bet otrajā - krāsu. Un apakšā zem tiem būs GND kontakti. Atceramies, ka barošanas kontakti vienmēr ir sapāroti un pēc tā tos var identificēt. Eksperimentējam!

Manis aprakstītajā gadījumā noderēja 1. remonta paņēmiens, un te ir rezultāts. Kā redzam, testa izdrukā trūkst PBGK tīkliņš, bet viss pārējais vietā. Cik ilgi printeris izvilks? Nu kā dieviņš dos...

_________________

Dosim jaunu dzīvi vecajām tālruņu baterijām!

Fri, 29 Apr 2016 11:02:00 +0000

Parasti tālruņos bateriju maina tad, kad tās ietilpība nokrīt apmēram līdz pusei. Citi nemaina baterijas vispār, bet pērk uzreiz jaunu tālruni. Vecie dzelži tad mētājas kaut kur atvilktnēs. Drošvien nebūs neviena, kuriem neatrastos kāda nevajadzīga, savu nokalpojusi Nokia. Akumulatoru baterijām nolietojoties, vispirms zūd to spēja darboties pie lielām strāvām. Lauvas tiesa ampēru tiek patērēta radiokanālā - sakariem ar bāzes staciju un internetam. To nav grūti pārbaudīt - veca baterija, kas pie aktīvas lietošanas spēj turēt vairs tikai stundu-divas, mierīgi darbosies dienām ilgi stand-by režīmā.

Katram noteikti mājās būs ne mazums gadžetu , kuri darbībai prasa 2-3 AA vai AAA baterijas. Tie var būt lukturīši, portatīvie radio, dažādas vadības pultis, rotaļlietas un daudz kas cits. Baterijām ir tas trūkums, ka tās mēdz iztecēt un piegānīt vai pat ar elektrolītu nobeigt ierīces - tas pat ar Duracell ir gadījies. Bez tam šie elementi vienmēr jātur rezervē, jo nekad nezini, kad kāds gadžets kļūs tukšs. Par miljoniem izmesto tukšo bateriju ietekmi uz dabu es pat nerunāšu. Bet fakts ir tāds, ka vecās tālruņu litija baterijas spēj lieliski aizstāt AA un AAA izmēra "pirkstiņus" daudzās ierīcēs - praktiski visās, kur lieto divus (3 V) vai trīs (4.5 V) elementus. Bet kā ar lādēšanu? - jautās ieinteresētais lasītājs. Tieši par to mēs arī runāsim.

Litija bateriju lādēšana

Viss ir daudz vienkāršāk nekā liekas, un izdevumus neprasīs. Daudzmaz taisnas rokas un prasmi pielodēt vadiņus akumulatoram - jā, to gan vajadzēs. Ir čipu - lādēšanas procesoru līnija TP40XX, un čaklie ķīnieši noorganizējuši gatavu "Lithium charging board" ražošanu ar microUSB ligzdu un kontrolieri TP4056 "uz borta". Izmaksas ir smieklīgas - par viena aliņa cenu sanāk divi-trīs tādi (ar bezmaksas piegādi pastkastē).

Tātad jūs saņemsiet pilnībā gatavus lādētājus, kuri vienkārši jāsalodē ar akumulatoru. Katrs rūpnieciski iesaiņots antistatiskā iepakojumā:

Lādētāji ir divu veidu: nelieliem akumulatoriem (līdz 1500 mAh) domātie ar lādēšanas strāvu līdz 400 mAh. Un advancētāki/jaudīgāki ar strāvu līdz 1 A un dažādām aizsardzībām. Strāvas avots abiem - jebkurš telefona lādēšanas adapters ar microUSB spraudni.

Man labāk patika montāžas variants, kad akumulatoru ar visu lādētāju atsprauž no ierīces un liek uz galda uzlādēt (attēlos zemāk). Var arī bateriju pilnībā iebūvēt ierīces korpusā, akurāti izvīlēt caurumu "Lithium charging board" microUSB ligzdai un ielīmēt lādētāju tanī. Plates izmēri ir niecīgi - 17x22 vai 17x27 mm, un atrast vietu tai nebūs grūti.

Akumulators lādējas:

Lādēšana pabeigta:

Risinājumam ir viens trūkums: nekas neseko līdz minimālajam spriegumam uz baterijas. Li akumulatoriem nepatīk, ja tos izlādē zem 3 V sprieguma. Tomēr šeit ir runa par "miroņiem", kurus tāpat būtu jāmet ārā, tāpēc ar to var samierināties.

Iegāde

Iegādāties lādētājus var visā plašajā Aliexpress, meklējot zem "Li charging board". Pārbaudīta izvēle būs veikals Go Better Life. Šie ir ļoti pedantiski ķīnieši; izsūta tai pašā dienā, un sūtījumi vienmēr pienākuši jau pēc 2 nedēļām. Kas negrib meklēties, šeit tiešie linki uz preci:

400 mA lādētājs - cena šobrīd 0.27 EUR
1 A lādētājs - cena 0.43 EUR
_________________

Noderīgi: Jaunā SD atmiņas karšu klasifikācija

Wed, 27 Apr 2016 13:37:00 +0000

Nekomerciālā organizācija SD Card Association papildinājusi atmiņas karšu klasifikācijas standartus ar jauniem. Līdz šim bija seši ātrdarbības standarti - C2, C4, C6, C10 jeb Class, kur cipars apzīmēja SD kartes ieraksta ātrumu megabaitos sekundē (MB/s). Un divas Ultra High Speed klases: U1 un U3 ar rakstīšanas ātrumu attiecīgi 10 un 30 MB/s. Šiem cipariem ir izšķirošā nozīme, ar mobilo ierīci filmējot video. Pati zemākā klase nodrošina vien SD jeb 480p video ierakstu, kamēr augstākā - līdz pat 4K video.

Pēc atmiņas apjoma kopš 2000. gada SD atmiņas kartes piedzīvojušas jau 4 paaudzes: SD 1.0, SD 1.1, SDHC un SDXC. Ja pirmajai paaudzei teorētiskais apjoms sasniedza vien 2 GB, tad jaunākajai SDXC - jau 2 TB.

Visas mūsdienu atmiņas kartes darbojas pēc NAND loģikas principa, un tanī atmiņas šūnas grupētas blokos. Nevar ierakstīt datus brīvi izvēlētā atmiņas šūnā, bet tikai blokos pēc kārtas. Adresācija NAND loģikā ir visai sarežģīta, un principa trūkums - liela starpība starp nolasīšanas un rakstīšanas ātrumu. Pamazām gan izdodas šo trūkumu novērst un radikāli palielināt ieraksta ātrumu.

Tā kā diez vai 4K video izšķirtspēja būs robeža (un jau tagad pavīd skaitlis 8K), radusies nepieciešamība pēc atmiņas kartēm, kuru ātrums spētu nodrošināt datu saglabāšanu augstās izšķirtspējās. Otrs - kādreizējā 30 fps kadru frekvence tiek aizstāta ar 60 fps, un atsevišķās kamerās tiek atbalstīta arī 120 fps. To bieži izmanto sporta filmēšanā, ja jārada palēninātas kustības efekts.

Tāpēc SD Card Association papildinājusi protokolu SD Card 5.0 ar piecām jaunām VSC (Video Speed Class) pozīcijām: V6, V10, V30, V60, V90. Tā kā jaunais pārklājas ar veco un daļēji to aizstāj - nezināšanas dēļ var sanākt putra. Nav reglamentēts ražotājiem šādā gadījumā obligāti dublēt visas 3 apzīmējumu klases uz kartes korpusa, piem. C10, U3, V10. Šobrīd to daži vēl dara, bet pietiek tikai ar vienu no tām.

_________________

Sociālā inženierija jeb Īsā pamācība IT krāpniecībā

Tue, 30 Jun 2015 14:50:12 +0000

Kā rāda pasaules veiksmīgāko hakeru uzbrukumu statistika, vairums no tiem saistīti ar cilvēciskajām problēmām. Cilvēku stulbums mēdz būt bezgalīgs, no tiem var izmakšķerēt jebkuru informāciju, un tie spēj paveikt vismuļķīgākās darbības. Pēc Latvijas piemēriem labi zinām, ka joprojām un vēl aizvien atrodas indivīdi, kurus var apmānīt ar SMS "Jūs esat vinnējis 10,000 Ls" vai zvanu "Jūsu mazdēls ir lielās nepatikšanās, nepieciešami 500 Ls". Atmetīsim šoreiz superstulbeņus, un pievērsīsimies normālām manipulācijām ar ikdienas cilvēkiem.

Eksperiments: ASV psihologi veica testu: apzvanīja slimnīcas, un, uzdodoties par ārstu, lika medmāsām ievadīt slimniekam nāvējošu zāļu devu. Medmāsai atbilstoši savai izglītībai bija jāzin, kādas tam var būt sekas, bet vienalga 95% no viņām izpildīja rīkojumu. Protams, eksperimentā neviens necieta; psihologa asistenti laicīgi apturēja bezgalvas medmāsas. Interesanti, ka neviena medmāsa neveica jebkādu ārsta personas autorizāciju, bet akli izpildīja pavēli. Tas tāpēc, ka ārsts ir autoritāte, kura rīkojumus izpilda bez ierunām.
Secinājums: piemērā 95% slimnīcu izrādījās kritiski ievainojamas.

Metodes nenoveco

Sistēmas nepārtraukti mainās. Dzelži un programmatūra kļūst aizvien sarežģītāki. Lai vairāk vai mazāk izsekotu līdz aizsardzības un uzbrukuma tehnoloģijām, teicami jāpārzina visas IT nianses un nepārtraukti jāseko līdz visam jaunajam. Tas ir klasiskā, romantiskā hakera ceļš. Mūsdienās maz kas vairs nes tādus upurus. Tagad šauras specializācijas urķi veic konkrētas darbības grupveidā, bet galamērķis vienmēr ir aizsardzības perimetra uzlaušana. Atceramies kaut vai šā brīža skandālu ar Denisu Čalovski: ja tas, ko mums iebaro prese, ir taisnība, tad viens hakeris izstrādāja Gozi Virus, Čalovskis to pielāgoja web-injekcijai, bet trešais grupas biedrs izpildīja menedžera funkcijas.

Viens no mūsdienās izplatītiem paņēmieniem ir sociālā inženierija. Tieši tā ir bāze, uz kuras atrodas virsbūve no IT un tehnoloģiju zināšanām. Kas mūsu kontekstā tas ir par zvēru? Sociālā inženierija ir iepriekšējā sagatavošanās, datu un informācijas ievākšana, bez kā nevar veikt sekmīgu uzbrukumu. Par IT sfēras administratoriem labprāt pieņem paranoiķus (vienmēr visā saskata uzbrukumus saviem objektiem) un ciniķus (netic nekad un nevienam). Tieši šādi cilvēki parasti sastāda drošības instrukcijas, piešķir permisijas, kā arī veic drošības testēšanu. Šāda pieeja dod zināmus plusus, bet tā nekādā gadījumā nav absolūtā garantija. Sociālajā inženierijā nevar uzlikt patchu un par to aizmirst - ļaundaru apgūtās metodes darbosies vienmēr, jo cilvēku uzvedība "pa lielam" nemainās.

Socinženierijas bāzes modelis

Iedomāsimies, ka katrs darbinieks zin tikai to, kas viņam atļauts zināt. Līnijas darbinieki (piem. meitene, kas apkalpo klientus) netiek klāt kritiskiem datiem. Tāpēc, ja arī savāktu visu ierindas darbiniekiem pieejamo informāciju, firmai netiktu nodarīts nopietns kaitējums. Bet šie dati var tikt izmantoti sakariem ar augstāku līmeni. Piemēram, var piezvanīt un stādīties priekšā kā vadošs darbinieks. Tad var paspēlēties ar autoritāti kā gadījumā ar ārstiem sākumā. Vai arī var uzdot pāris nevainīgu jautājumu un iegūt gabaliņu puzles. Trešais variants - iziet uz augstāka ranga darbinieku pēc principa "kolektīvā viens otram palīdz". Pat pie drošām instrukcijām pastāv iespēja, ka emocijas gūs virsroku.

Eksperiments: hakeris zvana vienai un tai pašai meitenei no call-centre jau mēnesi vairākas reizes nedēļā. Viņš uzdodas par darbinieku, runā bez aizķeršanās, piemin tikai pozitīvo, precizē šādus-tādus visiem zināmus sīkumus, citreiz prasa nelielu palīdzību. Konkrētu autorizāciju nomaina fakts, ka cilvēks zvana bieži. Ja vajadzīgs, hakeris zvana 10, 20, 30 reižu - tik ilgi līdz kļūst par meitenes dzīves sastāvdaļu. Viņš pārzin visas firmas darbības nianses, zvana vienmēr, un ir savējais.
Tad nu 31. zvana reizē hakeris atkal prasa sīku palīdzību, bet šoreiz jau par tēmu, kas skaitās konfidenciāla. Ja vajag - tiek sniegts loģisks pamatojums sakarā ar personiskām problēmām utml. Protams, ka jebkurš normāls cilvēks palīdzēs. Leģendārais hakeris Kevins Mitņiks darbā "The Art Of Deception" aprakstījis, ka šādā veidā ieguvis visaugstākā līmeņa pielaidi datorsistēmai no paša sisadmina.

Reversīvā socinženierija

Bāzes modelis ir klasiskais: jūs saņemat datus, ar kuriem to turētāji gatavi dalīties. Bet atšķirībā no klasiskā paņēmiena datu īpašnieks pats tos brīvprātīgi izstāsta. Efektīvs trīs soļu gājiens: uztaisāt nepatikšanas datu turētājam, nodrošināt kontaktu ar sevi, tad veicat uzbrukumu.

Eksperiments: pārģērbjaties par apkopēju, un ar visiem rīkiem apmeklējat apsargājamo objektu. Neuzkrītoši ziņojumu dēlī nomainiet tehniskā atbalsta tālruņa numuru pret savējo un mazliet sabojājiet kādu no PC. Ļoti drīz jūs saņemsiet zvanu, kurā PC īpašnieks stāstīs visu, ko vien gribēsiet. Jūsu autorizācija aizdomas neizraisa - cilvēks tak zina, kam viņš zvana!

Jauka variācija: banku IVR-phishing. Upuris saņem vēstuli no bankas ar viltotu klientu centra numuru, uz kuru lietotājs tiek lūgts piezvanīt. Tur viņam paprasa konta un kredītkartes numuru, varbūt arī vēl ko vairāk. Kas to prasa - cilvēks? Taču nē - autoatbildētājs! Bet mašīnas taču nekrāpjas!!!

Speciālie gadījumi

Gadījumos, ja kāds konkurents ļoti nepatīk, ir speciālas metodes ieriebšanai. Noteikti jābūt kādām web-lapām, kuru apmeklēšana ir darbinieku ikdienas pienākums. Tādās var ievietot kaitīgo programmatūru. Metode mūsdienās top intensīvi piekopta. Vēl var parūpēties, lai darbinieki "atrod" aizmirstas zibatmiņas vai DVD diskus ar interesantu saturu. Lai izdibinātu firmā strādājošo darbinieku loku, lieti noder sociālie tīkli. Tajos arī var sapazīties ar vajadzīgiem cilvēkiem.

Pēc sadraudzēšanās iegūstamo datu loks jau ir daudz plašāks: "Aizmirsu 4. nodaļas telefonu - vai vari man to iedot?". "Paldies! Vakar man gadījās ļoti aizdomīgs klients [vārds, uzvārds]. Varbūt pateiksi viņa kartes numuru, ar ko viņš maksāja pagājušo reizi?" Blondīnei: "Ko tu vadi iekšā, lai iekļūtu datorā? Pa burtiem, lūdzu - Iks-septiņi-dolāra zīme-bē-lielais a-deviņi-igrek?" Un var pat paveikt neticamas lietas - ja drošības apsvērumu dēļ dators atslēgts no tīkla, var panākt, lai to pievieno.

Eksperiments: kādā hakeru turnīrā bija iesildīšanās uzdevums: "Klientu apkalpošanas servisa meitene pametusi posteni uz 30 sekundēm. Jūsu rīcība?"
Tika izbrāķētas tādas atbildes kā "uzinstalēt kaut ko uz PC" - tam noteikti nepietiks laika un permisiju. Nozagt dokumentus no galda vai pārsūtīt e-pastus sev? Pamanīs uzreiz. Vispār piesēsties pie PC nedrīkst - mūsdienās visur kameras. Labākās atbildes bija no sociālās inženierijas lauciņa: neuzkrītoši pielīmēt stikeri ar "tehniskā atbalsta" tālruni vai kaut vai uzaicināt meiteni uz randiņu. Par to nevienu nesoda, bet sieviešu daba ir neizdibināma, un ja izdodas - pēc tam var iegūt jebkādu info!

Ko darīt?

Ja jūs esat persona, kas tieši atbildīga par datu drošību, tad visefektīvākā metode ir sarīkot reālus tiešsaistes treniņus savā firmā - ja jūsu ārieni un balsi pazīst, iesaistiet uzticamus draugus vai radus. Lekcija datordrošībā daudz nepalīdzēs, bet kad vietējās blondīnes iekritīs, un viņām drebēs ceļi, gaidot, vai atlaidīs no darba - būs mācība pašām un arī citiem.
Pamatinformācija - Wikipēdijā, tur pielikumos ir darbu saraksts, kur atrodami visi līdzšinējo krāpšanu piemēri.

Rakstā izmantoti materiāli no Habrahabr

Lodēšanas pamati mājas apstākļos

Sun, 28 Jun 2015 05:38:13 +0000

Šis raksts ir drūmā vēsture no tiem laikiem, kad spēru pirmos soļus interneta publicistikā - 2007. gada janvāris, portāls Datuve.lv. Tomēr aktualitāti materiāls nav zaudējis arī mūsdienās. Laikam katrs no mums ir saskāries ar nepieciešamību pagarināt vai saremontēt kaut kādus vadus. Ja barošanas vai skandu vadus vēl pieļaujams savienot parastā kārtā, tad signāla vadiem prasības ir stipri augstākas. Kāpēc ir atšķirība? Ar laiku jebkuri vadi (izņemot apzeltītos) pārklājas ar oksīda kārtiņu. Tautā to sauc - apsūbē. Ja līnijā plūst daudzmaz stipra strāva, "saviķelējuma" vietā plānā oksīda kārtiņa tiek caursista, un nekādus traucējumus nejūtam. Signāla vados strāva mērāma mikroampēros un spriegums - milivoltos, tāpēc nekas caursists netiks. Oksidējies savienojums mums atriebsies ar trokšņiem, haotiskām skaļuma svārstībām utt. Tāpēc skaidrs, ka augstvērtīgu un izturīgu savienojumu var iegūt tikai un vienīgi lodējot. Lodēts savienojums ilgu laiku saglabās savas īpašības; tam nekaitēs gaisa mitrums un citi kaitīgie faktori.

Šeit neapskatīsim profesionālas lietas kā lodējamās stacijas, SMD elementu montāža un demontāža utml. Tomēr tādas lietas kā pareizi salodēt vadus vai pārlodēt izlūzušu ligzdu vajadzētu prast katram.

Lodēšanai mājās būs nepieciešams nelielas jaudas lodāmurs (25-40W), lodalva un kušņi - priežu sveķu kolofonijs vai speciālie elektronikai domātie šķidrie kušņi. Lodalvai vēlams būt ar alvas (Sn) saturu ap 60%. Tāda lodalva visvieglāk kūst. Kategoriski nav ieteicams lietot dažāda veida lodējamo skābi un sliktas kvalitātes lodalvu. Šie izstrādājumi būs labi, lodējot cinkotos spaiņus un vannas, bet darbam ar elektroniku tie neder. Bez tam, lietojot skābus lodēšanas kušņus, vēlāk nāksies rūpēties par to neitralizāciju. Pretējā gadījumā pēc kāda laika efekts būs tāds pat kā no iztecējušām baterijām.

Bildēs parādīts 30 W lodāmurs, kuru par 2 EUR var nopirkt AliExpress. Elektronikai ar tādu jaudu pilnībā pietiks. Ja vajag lodēt ko masīvāku, jāskatās 60 W virzienā. Lētākais kolofonijs tepat Argusā dabūjams par 1 EUR. Lodalvu mūsdienās lieto tikai ar kolofoniju pildītu caurulīšu veidā. Attēlā - 50 g 0.8 mm lodalva ar Sn/Pb saturu 63:37 maksā ap 2 EUR AliExpresā.

Vispirms lodējamiem vadiem jānotīra izolācija apm. 10 mm garumā. Jāpārliecinās, ka vara dzīslas ir spožas, neoksidētas. Sliktus, apsūbējušus vadus labāk vispār nelietot, salodēt tādus būs grūti.

Pēc tam notīrītie vadu gali rūpīgi un vienmērīgi jānoalvo. Šinī procesā nevajag žēlot kolofoniju; šī viela attīra metālu no oksīdiem un nodrošina labu alvas saķeri ar varu.

Savienojam sagatavotos galus un salodējam. Lodējumam jāizskatās mirdzošam. Ja tas ir matēts - tas liecina par pārmērīgi augstu lodāmura temperatūru, kolofonija trūkumu, vai sliktas kvalitātes lodalvu (Sn saturs zem 40%). Šāds kontakts nebūs drošs.
Ja uz lodējuma paliek kolofonija pēdas - tās varam notīrīt ar spirtu (tas nav obligāti, kolofonijs nekaitē)

Pēdējais etaps - izolējam lodējumu ar izolācijas caurulīti vai lentu. Labi noder arī termocaurulītes.

Ko nevajadzētu darīt - censties mēģināt savienot kopā (jebkādā veidā) vara un alumīnija vadus. Šinī gadījumā izveidosies galvaniskais pāris un savienojums ar laiku izjuks. Alumīnijs vispār lodējas ļoti slikti. Nepieciešams īpašs sastāvs, lai pirms lodēšanas nokodinātu izturīgo oksīdu kārtu.
Visvieglāk mājas apstākļos var salodēt varu un misiņu (arī apsudrabotu un apzeltītu).

PC barošanas bloks - spriegumu atjaunošana

Sat, 27 Jun 2015 14:45:59 +0000

Iedvesmu šim rakstam es smēlos no nesena praktiska gadījuma ar vienu pavecu datoru, kam bija negants niķis regulāri "sastingt" it kā bez mazākā iemesla. Protams, ka nekādi hardware testi kļūdas neuzrādīja, bet ievēroju, ka atslēdzot perifērijas ierīces, iefrīzošanas gadījumi kļūst retāki. Līdz ar to parādījās pieturas punkts - iespējams, ka nevelk barošanas bloks.

Apskatot PC pamatspriegumus BIOS'ā un ar Everest palīdzību, atklājās, ka vienīgi +12 V spriegums atbilda normai. +5 V vietā bija 4,8 V (kas brīžiem īslaicīgi nokritās līdz 4,5 V), bet + 3,3 V vietā vien 2,8-2,9 V (periodiski līdz 2,7 V). Loģiski, ka pie tik zema sprieguma RAM darbība var tikt traucēta, kas arī noved pie sistēmas uzkāršanās. No kurienes pazeminājies spriegums - zināms, ka elektronikas detaļām novecojot, to parametri mainās. Īpaši tas raksturīgs noname izstrādājumiem, kāds arī bija šajā gadījumā.

Tā kā iebūvētajiem sensoriem ne vienmēr var ticēt, pārbaudīju spriegumus arī ar voltmetru. Patiešām, viss atbilda patiesībai. Pirmā doma - jāgādā jauns barošanas bloks. Bet 15 Ls vērts dzelzis datoram, kura atlikumvērtība tirgū nepārsniedz 30 Ls, būtu pārāk dārgs prieks. Rezultātā mēģināju saremontēt ierīci saviem spēkiem, un šoreiz sekmīgi, bez jebkādiem finansiāliem izdevumiem.

Teorētiskā daļa

No barošanas bloka datoram pienāk 5 spriegumi: galvenie ir +12 V (lieto galvenokārt dažādu motoriņu griešanai - HDD, DVD-ROM, ventilatori), +5 V un +3,3 V (elektronikas barošana). Bez tam vēl ir divi mazjaudīgi palīgspriegumi -12 V un -5 V (mūsdienās ne vienmēr tiek izmantoti).

Spriegumiem atbilstoši standartam ir sekojošas pielaides:

+12 V ..... +/- 5% (11,4 - 12,6 V)
+5 V ..... +/- 5% (4,75 - 5,25 V)
+3,3 V ..... +/- 4% (3,17 - 3,43 V)

Tālāk noteikti nāk jautājums - kur barošanas blokā atrodas tie maiņrezistori, kurus pagrozot, var ieregulēt spriegumus? Diemžēl tādu nav, vien nedaudzos PSU ir viens kopīgs regulators, ar kuru nelielās robežās var ieregulēt visus spriegumus vienlaicīgi. Iemesls tam ir vienkāršs - ventilatori dzen caur PSU putekļu mākoņus. Šādos apstākļos maiņrezistoru slīdkontakti ātri oksidēsies, un barošanas bloks izies no ierindas.

Tāpēc nāksies analizēt PSU tipveida shēmu, lai izdibinātu, kur regulējas spriegumi. Lielākā daļā PSU, īpaši vecākos, par vadības kontrolleru tiek lietota mikroshēma TL494 (Texas Instruments) vai tās citu kompāniju analogi uA494, uPC494, IR3M02, КА7500, МВ3759 ar 16 izvadiem.

Skatāmies tipveida ATX PSU shēmu (attēls 1) - dažādu firmu ražojumos var būt izmaiņas, bet princips nemainās. Vadības mikroshēmā TL494 (darbības principa shēma - attēls 2) atrodas iekšējais stabilizēta +5 V sprieguma avots (izvads 14). No tā atbalsta spriegums caur dalītāju R3R4R5 tiek padots uz komparatora A1 (ierīce, kas salīdzina 2 spriegumus) vienu no ieejām (izvads 2). Uz otro ieeju (izvads 1) caur dalītāju R1R2 tiek padots +5 V spriegums no PSU izejas. Rezultātā komparators reaģē uz sprieguma izmaiņām un kļūdas signāls citās TL484 ķēdēs maina barošanas bloka impulsu platumu, un līdz ar to enerģijas daudzumu, kas nonāk izejā. Izveidojas savdabīga interaktīvā cilpa, kas stabilizē spriegumu PSU izejā. Mainot sprieguma dalītāju plecu attiecību, var regulēt sākumspriegumu izejā.

Reālajā shēmā (attēls 1) spriegumu dalītāja apakšējo plecu veido 2 sapāroti rezistori R1R2 - šāds risinājums lielražošanā nodrošina lielāku izejas sprieguma precizitāti, bet augšējā plecā pievada gan izejas +5 V spriegumu (R5), gan +12 V spriegumu (R12). Pamainot šo rezistoru vērtības, varam mainīt izejas spriegumu visai plašās robežās (vismaz 3-8 V uz +5 V izejas).

Praktiskā daļa

Šis darbs var būt saistīts ar elektrotraumu briesmām, tāpēc absolūtiem iesācējiem silti neiesaku pie tā ķerties. Šā iemesla dēļ nav arī fotogrāfiju (kaut arī tās bezmērķīgas, jo katram PSU ir atšķirīgs detaļu izvietojums un plates celiņu trasējums).
Barošanas blokā ir lielas kapacitātes kondensatori, kas uzlādējas līdz 300 V spriegumam, un saglabā lādiņu vēl ilgi pēc atvienošanas no tīkla. Jābūt īpašiem rezistoriem, kas noņem lādiņus, bet noname blokos tos nereti aizmirst ielodēt. Strādāt gumijas cimdos būtu pareiza izvēle.

Ja nepieciešams mazliet (līdz 0,5 V) palielināt visu spriegumu vērtības, visvieglākais ceļš būs šāds:

1. Izraujam tīkla dakšu, ņemam ārā PSU no datora un liekam uz galda
2. Atskrūvējam 4 skrūves un noņemam vāku
3. Izpūšam ārā filcu, mušas, sēnes, u.c. labumus, kas tur sakrājušies.
4. Pārbaudām, vai mūsu blokā atrodas mikroshēma TL494 - nosaukums tieši uz tās jābūt rakstīts.
5. Ja atradām TL494 vai kādu no iepriekšminētiem analogiem, uzvelkam gumijas cimdus, un izskrūvējam 4 skrūves, kas tur plati.
6. Ņemam plati ārā, noliekam tā, lai tiktu klāt pie celiņiem, bet lai tā nesaskartos ar metāla korpusu.
7. Atrodam mikroshēmas TL494 izvadu 1 (3. attēlā) un starp to un korpusu pielodējam 100 KOhm maiņrezistoru reostata slēgumā (resp. vidējo un vienu no malējiem kontaktiem).

8. Parūpējamies par slodzi: +5 V un +12 V kanāliem obligāti jābūt noslogotiem, lai PSU darbotos pareizi. +3,3 V kanāls saistīts ar +5 V, un tam ir iekšējā slodze, tāpēc tur var iztikt. Slodzei labi der auto-moto spuldzītes. Pievienojam vienu spuldzīti starp sarkano un melno vadu, otru starp dzelteno un melno. Lai PSU ieslēgtos, ar vada gabaliņu savienojam zaļo ar melno vadu.
9. Maiņrezistoru nostādām vidējā stāvoklī, pārmetam krustu, un ieslēdzam strāvu.
10. Ventilators rūc, spuldzītes deg? Mērām spriegumus, un ar maiņrezistoru iestatām par 0,2 V virs normas. Tas tāpēc, ka PC ir pamatīga slodze, un tos 0,2 V noēdīs.
11. Ja viss sanāca, ar multimetru izmērām maiņrezistora pretestību, un sameklējam pēc iespējas tuvāku pastāvīgo nominālu. Man, piemēram vajadzēja 68 KOhm. Uzmaucam rezistoram izolācijas caurulīti un ielodējam no celiņu puses "uz palikšanu".

Ja vajag spriegumus samazināt, izdarām visu kā iepriekš, bet maiņrezistoru slēdzam starp mikroshēmas 1 izvadu un +12 V izeju vai +5 V izeju (atkarībā no tā, kurā kanālā vajadzīga lielāka izmaiņa).

Manā gadījumā ieguvu šādus rezultātus:

+12 V .... 12,8 V (bez slodzes) ..... 12,5 V (datorā)
+5 V ..... 5,3 V (bez slodzes) ..... 5,0 V (datorā)
+3,3 V ..... 3,5 V (bez slodzes) ..... 3,2 V (datorā)

Vēlu veiksmi! Ja kādas neskaidrības - jautājiet komentāros!

_________________

PC barošanas bloka diagnostika

Sat, 27 Jun 2015 14:22:25 +0000

Šajā rakstā mēs iemācīsimies noteikt PC barošanas bloka derīgumu lietošanai, pie tam ar vienkāršām metodēm, un bez jebkādiem mēraparātiem. Tā kā daudzi barošanas bloka elementi ir galvaniski savienoti ar 220 V tīklu, un tajos uz tīkla filtra kondensatoriem var pastāvēt 300 V spriegums arī vairākas minūtes pēc izslēgšanas - vienosimies visas darbības veikt bez bloka atvēršanas. Testam izmantosim tikai zemsprieguma izejas spraudņus.

Tātad - kādā gadījumā var rasties šaubas par barošanas bloka derīgumu vai bojājumu? Protams, ja tas ož pēc deguma, vai no tā nākuši dūmi - viss ir skaidrs, un jāskrien uz veikalu pēc jauna. Bet ir gadījumi, kad dators vispār neieslēdzas, ventilatori negriežas, un vispār nekas nenotiek. Tādā gadījumā vainīga var būt arī mātesplate, vai kaut tā pati ieslēgšanas poga. Šeit tad arī noderēs rakstā iegūtās zināšanas, ar kurām varam noteikt barošanas bloka derīgumu.

Kas lācītim vēderā?

Uzreiz jāsaka - tur nav nekas pārdabisks un ne arī īpaši sarežģīts. Shēma apmēram atbilst CRT televizora barošanas blokam, bet atšķiras ar ievērojami plašāku jaudas regulēšanas diapazonu, un labāku aizsardzību. Bloku iespiestās shēmas plate montēta uz vienpusēja foliēta stiklatekstolīta ar visai platiem celiņiem, tātad to iespējams remontēt mājas apstākļos, ko autors arī ir veiksmīgi izmēģinājis.

Skatāmies shēmu:

Pēc tīkla ligzdas (220V) un 5 A drošinātāja seko prettraucējumu filtrs, diožu tilta taisngriezis un spriegumu uzkrājošie elektrolītiskie kondensatori (attēlā 680 uFx250 V). Tos noteikti visi zin kā palielas muciņas. Šie ir visbīstamākie shēmas elementi, jo uz tiem var saglabāties vairāku simtu voltu spriegums vēl ilgi pēc atslēgšanas no tīkla. Tas var notikt stand-by strāvas avota bojājuma gadījumā, ja ir "aizmirsts" ielodēt lādiņus noņemošos rezistorus (220 KOhm). Noname barošanas blokos šāda "aizmāršība" ir pavisam parasta lieta (skat. attēlu pa labi).

Stand-bystrāvas avots ir pilnīgi autonoma mazjaudīga ierīce, kas savienota arī ar PC mātesplati. Šis avots nepieciešams galvenokārt galvenā barošanas avota palaišanai. Spriegums šeit parādās uzreiz, tikko iesprauž rozetē tīkla vadu un ieslēdz aizmugures slēdzi. Pēc analoģijas var teikt, ka tāds ir arī TV, lai to varētu ieslēgt ar pulti.
Stand-by strāvas avots izveidots kā autoģenerators ar 1 tranzistoru, un barojas no 300 V līdzsprieguma. No slodzes transformatora sekundārā tinuma noņem spriegumu, ko padod citu bloka ķēžu darbināšanai, un pēc L7805 tipa stabilizatora iegūstam izeju +5V SB padošanai uz mātesplati.

Barošanas bloka "sirds" ir mikroshēma TL494 vai kāds tās analogs. Shēma satur impulsu autoģeneratoru ar mainīgu platumu. Šo platumu regulē ar pretsaiti no bloka izejas šādi: ja zem slodzes spriegums nokrītas, impulsi kļūst platāki un satur vairāk enerģijas, līdz ar to kompensējot sprieguma kritumu. Šis princips ļauj kompensēt slodzes parametrus ļoti plašās robežās. Impulsi tālāk nonāk priekšpastiprinātājāun gala pakāpē, kur slodze ir izejas transformators. No pēdējā sekundārajiem tinumiem tiek noņemti, iztaisnoti un atfiltrēti PC barošanai nepieciešamie spriegumi.

Vēl jāpiemin īpašs signāls POWER_GOOD jeb PG, jeb P_OK, kas parādās tikai tad, kad komparators LM393(salīdzinātāja shēma) ir pārbaudījis izejas spriegumu atbilstību normai, un šis signāls dod atļauju datora CPU sākt darboties.

Kādi spriegumi un signāli nāk ārā no barošanas bloka?

Te nu viss ir absolūti standartizēts. Katram signālam un spriegumam ir sava noteikta vada krāsa neatkarīgi no iekārtas tipa. Mūs interesē tikai savienotājs, ar ko padod strāvu mātesplatei. Visi pārējie ir pieslēgti paralēli. Jaunajiem PC lieto 24-kontaktu spraudņus, vecajās mātesplatēs un barošanas blokos bija 20-kontaktu spraudņi. Abi šie standarti ir absolūti savietojami (kā - lasām pievienotajos avotos).

Nākamajā attēlā uzskatāmi parādīts, kāds signāls/spriegums uz kuru kontaktu pienāk. Visas ir izejas, bet zaļā krāsā ir ieeja POWER_ON, pa kuru mātesplate dod komandu ieslēgties barošanas blokam, un līdz ar to visam datoram. Brūnā krāsā ir ieeja 3,3 V pretsaites spriegumam, kas vecākiem barošanas blokiem un mātesplatēm var nebūt.

Barošanas bloka pārbaude

Nu esam teoriju apguvuši, un varam ķerties klāt. Vislabāk būtu pārbaudāmo bloku izņemt no PC un novietot uz galda. Ja esam slinki, sliktākajā gadījumā pietiks arī ar to, ka atvienosim to pilnībā no visa kā datora korpusā.
Pievienojam strāvas vadu, ieslēdzam. Klusums? Nekas nerūc? Ventilators negriežas? Labi. Turpinām.

1. Ņemam veselu nelielas jaudas 6-12 V spuldzīti (no motocikla, auto - bet tikai ne no tālās gaismas lukturiem! var no Ziemsvētku eglīšu virknes) un pieslēdzam starp violeto un melno kontaktu.

Spuldzīte deg? Stand-by ir. Ejam tālāk.
Spuldzīte nedeg? Nedarbojas stand-by avots, barošanas bloks ir bojāts. Turpināt testu nav jēgas. Pērkam jaunu vai remontējam.

2. Pārslēdzam spuldzīti starp sarkano un melno kontaktu. Ņemam izolēta vada gabaliņu, notīram tam galus un ieslēdzam starp mātesplates vada zaļo un melno kontaktu.

Spuldzīte deg, ventilators griežas? Jaudas ķēdes ir ieslēgušās. Visticamāk blokam nav ne vainas, tas ir kārtībā.
Spuldzīte nedeg, ventilators negriežas? Barošanas bloks ir bojāts. Pērkam jaunu vai remontējam.

3. Ja mums pieejams voltmetrs vai multimetrs - vēlams vēl pārbaudīt izeju POWER_GOOD. Izdarām visu kā un 2. punktā, un mērām starp pelēko un melno vadu. Ja uz tās pussekundi pēc ieslēgšanas parādās +3...6 V spriegums - viss kārtībā. (Brīdinājums - šinī mazas jaudas ķēdē jaudīgu lampiņu lietot nedrīkst - sadedzināsim izejas tranzistoru! LED ar virknē slēgtu rezistoru - var)

Avoti: Barošanas bloku spraudņi un savienotāji, aizstāšana, BB pareiza nomainīšana bildēs, Darbības princips, shēmas analīze, Kādu BB izvēlēties?

_________________